11. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.7:60 

„Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: „Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” To sacījis, viņš aizmiga.” Apustuļu darbi 7:60

***

Stefans aizmiga mūžīgā miegā, nomētāts akmeņiem. Paražas nomētāt akmeņiem „teoloģiskais” izskaidrojums bija pārliecinošs: tad vaina gūlās ne uz vienu vai tikai dažiem cilvēkiem, bet uz visu sabiedrību. Šajā gadījumā tika brutāli nogalināts nevainīgs cilvēks savas reliģiskās pārliecības dēļ. Arī mūsu laikos prot nogalināt pārliecības dēļ, vai ieslodzīt, vai ievietot nervu slimnīcā. Šādiem notikumiem ir ideālas divas kristiešu reakcijas. Vispirms, pats moceklis, sekojot Kristus priekšzīmei (sk. Lk. 23:34) kristīgā garā piedod saviem vajātājiem. Kā to var? Ne jau ar saviem spēkiem, bet Svētajam Garam palīdzot. Un kādēļ piedot? Tādēļ, ka arī Kristus nāca pasaulē mīlēt (Sk. Jņ. 3:16) nemīlamos un pestīt grēciniekus. Otra reakcija pienākās pārējiem kristiešiem – arī ar mīlestību, bet neatlaidīgi, bezbailīgi un gudri gan savā pagalmā, gan pasaules priekšā skaļi ziņot, ka te, lūk, notikusi slepkavība. Ticīgs cilvēks nedrīkst noklusēt nevienu nelikumīgu varas darbu! Pasaule nedrīkst aizmirst, kas noticis!

***

Mīļais Pestītāj, dāvā man drosmes garu aizstāvēt vārdos un pabalstīt materiāli ikvienu, kas cieš Tavas taisnības dēļ. Neļauj manam kūtrumam atbalstīt neticības varas darbus, bet uzmudini mani liecināt, palīdzēt un līdzi just. Āmen.