11.22. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai diena, 22.novembris 

Kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū. (Mt. 18:20)

Cilvēks daudz vairāk un smagāk grēko tad, kad viņš ir viens, nekā tad, kad ir kopā ar citiem ļaudīm. Arī es pats to esmu pieredzējis – tieši vienatnē esmu visbiežāk kritis grēkā. Būdams vienatnē, katrs var labāk nodoties pārdomām. Ja mums noticis kas nepatīkams, mēs, vienatnē pārdomādami, vairāk ņemam to pie sirds un redzam daudz lielāku un ļaunāku, nekā tas īstenībā ir. Mēs domājam, ka neviens nav nelaimīgāks par mums, un sapņojam, ka beigu beigās ar mums notiks pats ļaunākais. Īsi sakot: kad esam vieni, mūs pārņem savādas domas, kas liek iztēloties mūsu stāvokli ļaunāku, nekā tas ir, turpretī par citiem domāt, ka viņi ir daudz laimīgāki par mums; tādēļ mums kļūst bezgala sāpīgi, domājot, cik labi citiem klājas, kamēr mēs ciešam bēdas un trūkumu.