11.21. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 21.novembris 

Augstie priesteri saistīja Jēzu, aizveda un nodeva Viņu zemes pārvaldniekam Pilātam. (Mt. 27:2)

Pilāts vienmēr bija ļāvis Jēzum sludināt un darīt brīnumus, neceldams nekādus iebildumus. Bet augstie priesteri, šis neprātīgais pūlis, rīkojās tā, ka Pilātam jāuzstājas tiesneša lomā, un Kristus tiek pie viņa atvests kā ļaundaris. Tā notiek vēl šodien. Kunga Kristus niknākie ienaidnieki ir neprātīgie garīdznieki; kad viņi atzinuši par ķecerību to, kas tiem nav pa prātam, tie lūko sarīdīt pret Evaņģēliju šīs pasaules varenos. Nu valdniekiem jākļūst par šo ķeceru bendēm un, uzklausot sūdzības un apsūdzības, jāaptraipa rokas ar nevainīgām asinīm. Tev tas jāpacieš, tu, dievbijīgais kristieti! Ar tavu Kungu Kristu viņi rīkojušies tāpat – pateicies Dievam, ka esi cienīgs Viņa vārda dēļ nest tādu krustu. Kristīgās ticības liekuļotāji mūs līdz ar pašu Kristu uzskata par nemiera cēlājiem un izskaidro mūsu mācību tā, it kā no tās celtos visas nelaimes. To mums nākas pieredzēt, un pie tā jāpierod. Kad jūdi sita krustā Kristu, kad viņi nomētāja ar akmeņiem Stefanu, tiem abiem – Kungam un Viņa kalpam – bija jānes nemiera cēlāja un Dieva zaimotāja vārds. Rakstos šādu piemēru ir bezgala daudz.