11.12. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai,12.novembris 

Kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam. (2. Kor. 6:9)

Dievs bieži atstāj savus bērnus bezspēcīgus un nomāktus, tā ka ikvienam šķiet- nu gan viņam ir beigas, un tomēr tieši šajos brīžos Dieva spēks ir ar viņiem. Jo tur, kur izbeidzas cilvēku spēki, atklājas Dieva spēks, ja vien ir ticība, kas to saņem un sagaida. Un atkal- Dievs saviem ienaidniekiem ļauj paaugstināties, kļūt lieliem un vareniem. Viņš atrauj tiem savu spēku, ļaudams, lai tie dižojas un piepūšas paši savā spēkā. Kur saakas cilvēka spēks, tur Dieva spēks beidz darboties. Un tad, kad šie burbuļi ir jau pavisam lieli un visi domā, ka augstprātīigie āksti ir uzvarējuši, kad tie arī paši par sevi ir pārliecināti un jūtas jau visu paveikuši,- Dievs izdur burbulī caurumu, un viss ir galā. Nelgas nezina, ka, kļūdami stipri, viņi ir Dieva atstāti- Dievs atrauj no tiem savu roku.