11.06. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai, 6.novembris 

Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākajam pieder. (2. Moz. 20:17; 5. Moz. 5:21)

Šajos divos baušļos tiek aizliegts pašā mūsu dabā slēptais nepārvaramais kārīgums, jā, pati ļauno domu sakne. Sestajā un septītajā bauslī tiek aizliegta sirds piekrišana iekārei, kā arī locekļu darītās piekrišanas zīmes- mutes vārdi un ļaunās miesas darbi; bet šeit tiek aizliegtas pašas sākotnējās dziņas- tās tiek apturētas pašos pirmsākumos un saknē. Jo, lai nāktu Debesu valstība, mums jābūt tik šķīstiem, ka mūsos vairs nebūtu nekādu ļaunu tieksmju, nedz pašas saknes, kas tiecas uz ļaunu, bet tikai pilnīga miesas un dvēseles veselība, tā ka mēs būtu tīri no visiem netikumiem. Taču tas šajā dzīvē nenotiek un tas arī nav mūsu varā. Jo kurš gan varētu lepoties, sacīdams, ka viņam ir šķīsta sirds? Kurš spēj apdzēst spītīgo ļaunās iekāres liesmu, kas iesakņojusies mūsu locekļos tik dziļi, ka arī Svētais Pāvils (Rom. 7) stāsta par šo savu locekļu un grēka ļaunumu? Mēs savaldām savas ausis, acis un visas maņas no iekšienes un āriene, lai grēks nespētu mūusos valdīt; tomēr pašu ļauno iekāri neviens nevar apspiest. Tādēļ šos divus baušļus nespēj pildīt neviens cilvēks, lai cik svēts viņš būtu. Dievbijīgie pilda visus paarējos baušļus, jo viņi apspiež ļaunos darbus un vārdus, nepiekrisdami grēkot; bet šeit šajos divos baušļos arī viņi paliek nabaga nolādētie grēcinieki, jo neko no šo baušļu prasībām nespēj izpildīt- arī viņos ir iesakņojusies miesas ļaunā tieksme un skaudība pret citiem. Tā nu visi grēko, un visiem trūkst dievišķās godības (Rom. 3:23).