109. dziesma (21.-31. pants) 

(21) Bet Tu,

Dievs, mans Kungs,

dari man tā,

kā ir Tavs Vārds,-

laba ir Tava žēlastība,

glāb mani,

(22) jo es-

nabaga sērdienis,

sirds man ievainota!

(23) Kā ēna vakarā

aizplēnu prom!

Kā sisenis

es, vēja aizrauts!

(24) Ceļi man ļogās

no gavēšanas,

miesa man

kārna tauku!

(25) Esmu nolikts

par apsmieklu tiem-

kad tie redz mani,

tie purina galvu!

(26) Palīdzi man,

mans Kungs, mans Dievs,

glāb mani

Tavas žēlastības dēļ,

(27) lai tie zina-

tā Tava roka!

Tu, mans Kungs,

esi darījis to!

(28 ) Lai lād tie,

bet Tu svētī,

kolīdz tie ceļas,

lai tie apkaunoti,

bet Tavs vergs

lai līksmo!

(29) Lai negodu apģērbj

mani apsūdzētāji,

lai tīstās kā tērpā

savā kaunā!

(30) Teiktin teiks Kungu

mana mute,

slavēšu viņu

lielajā pulkā-

(31) jo Viņš stāj sērdienim

pie labās rokas,

glābj šo no tiem,

kas tiesā viņu!