108. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.4:14 

„Zinādami, ka tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs savā priekšā kopā ar jums.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 4:14

***

Ar šīs zemes olekti mērot mūžības mājokļus, nav viegli, jo mūsu olekts vienmēr iznāk par īsu un visi mūsu debesu priekšstati par daudz ņemti no šīs zemes pieredzes. Tāpēc Bībele liecina vairākos salīdzinājumos, lai tādā veidā padziļinātu mūsu izpratni. Tā Jēzus mācīja dvēseles nemirstību, piemēram, apsolot grēkus nožēlojušam ļaundarim, kas mira pie krusta: „Šodien tu būsi ar mani paradīzē”(Lūkas ev. 23:43). Līdztekus dvēseles nemirstības mācībai sastopam arī mācību par miesas augšāmcelšanos, kad lielajā tiesas dienā Kristus uzmodinās visus mirušos. Dvēseles nemirstība uzsver tūlītējo sastapšanos ar Kristu mūžībā. Ķermeņa augšāmcelšanās pasvītro, ka cilvēka visa esamība un ne tikai kāda daļa piedzīvos pestīšanu un nonāks mūžībā. Dažreiz ir bijuši strīdiņi, kurš no šiem diviem pieejas veidiem ir „pareizs”. Pareiza atbilde ir tā, ka abi pieejas veidi ir pareizi, katrs izsakot zināmu dievišķās patiesības daļu. Galvenais tomēr ir šo Dieva piedāvāto nākotnes brīnumu pieņemt ticībā, uz to gatavojoties cerībā un tam paļaujoties dzīvot drošā mīlestībā. Nāves brīdī mums pavērsies durvis un mūžības svētlaimi! Tas kristīgam cilvēkam ir dziļš mierinājums.

***

Mīļais Pestītāj! Es Tev pateicos, ka man ir nākotne, arī vecam paliekot. Kaut manas šīszemes dieniņas sāk palikt skaitā mazākas, mana īstā dzīvē mūžība nekad nesaruks un neizplēnēs. Par šo savu nākotni kopā ar tevi un visiem mīļajiem es Tev no sirds šodien pateicos. Āmen.