107. dziesma (1.-22.pants) 

Teiciet Kungu,

jo Viņš labs,

jo Viņa žēlastība

uz mūžiem!-

(2) Tā lai saka

Kunga izpirktie,

kurus Viņš izpircis

no naidnieka rokas

(3) un sapulcējis

no zemju zemēm,

no austrumiem

un no rietumiem,

no ziemeļiem

un no jūras puses.

(4) Tie klīda tuksnesī,

kur ceļš zūd,

tie neatrada pilsētu,

kur apmesties,

(5) izsalkuši, izslāpuši-

viņu dvaša

apgura krūtīs.

(6) Tie brēca uz Kungu

savās mokās-

no spaidiem

Viņš tos glāba.

(7) Viņš tos veda

pa taisnu ceļu,

līdz tie atrada pilsētu,

kur apmesties.

(8 ) Lai tie pateicas Kungam

par Viņa zēlastību,

brīnumiem,

ko Viņš sūta

cilvēku dēliem,

(9) jo Viņš padzirda

izslāpušā muti

un izsalkušā muti

piepilda gardumiem!

(10) Kas mita tumsā

un nāves ēnā,

gūstīti postā

un dzelzīs-

(11) jo tie dumpojās

pret Dievu

un Visaugstā padomu

noniecinaja,

(12) un Viņš tos nomāca

grūtā darbā,

tie saļodzījās,

bet palīga nebija,-

(13) viņi sauca Kungu

savās mokās-

no spaidiem

Viņš tos glāba.

(14) Viņš izveda tos

no tumsas un nāves ēnas,

un to pinekļus

Viņš sarāva.

(15) Lai tie pateicas Kungam

par Viņa žēlastību,

brīnumiem,

ko Viņš sūta

cilvēku dēliem-

(16) ka Viņš sadauzīja

vara durvis

un dzelzs sprūdus

Viņš salauzīja!

(17) Nejēgas,

kas iet grēka ceļus,

sasirga savu pārkāpumu dēļ-

(18 ) ik ēdiens

tiem derdzās,

tie nonāca

pie nāves vārtiem!

(19) Tie sauca Kungu

savās mokās-

no spaidiem

Viņš tos glāba,

(20) sūtīja Savu vārdu

un dzirdēja tos,

izpestīja katru

no viņa bedres!

(21) Lai tie pateicas Kungam

par Viņa žēlastību,

brīnumiem,

ko Viņš sūta

cilvēku dēliem-

(22) lai upurē

pateicības upurus

un izstāsta Viņa darbus

gaviļu dziesmās!