105. dziesma (24.-45.pants) 

(24) Tik auglīgu

darīja Viņš Savu tautu,

ka to tapa vairāk

par viņa ienaidniekiem-

(25) tiem Viņš

sagrozīja sirdis,

lai nīst Viņa tautu,

lai vērpj viltu

pret Viņa vergiem.

(26) Viņš sūtīja Mozu,

Savu vergu,

un Āronu,

kuru Viņš izredzējis,

(27) lai sludina

Viņa zīmes starp tiem

un brīnumus

Hāma zemē.

(28 ) Viņš sūtīja tumsu,

ka paliek tumšs,-

vai tie nesacēlās

pret Viņa vārdu?!

(29) Viņš pārvērta

tiem ūdeņus asinīs

un nonāvēja

tiem zivis.

(30) Mudžēja vardes

to zemē-

viņu ķēniņu istabās!

(31) Viņš teica-

un nāca mušas

un knišļi

visās to robežāš.

(32) Viņš deva tiem

lietus vietā krusu,

uguns liesmas

viņu zemē

(33) un sita to vīnogulājus

un vīģes,

un aplauza kokus

to robežās.

(34) Viņš teica-

un nāca siseņi

un cirmeņi

bez skaita,

(35) apēda visu zāli

to zemē

un apēda

viņu zemes augļus.

(36) Viņš sita

visus pirmdzimtos to zemē-

pirmo no visa,

ko viņu spēks devis.

(37) Bet šiem Viņš ļāva aiziet

ar sudrabu un zeltu-

neviena tizla

Viņa ciltīs!

(38 ) Priecājās Ēģipte,

viņiem aizejot,

jo bailes no viņiem

tai uzkritušas!

(39) Viņš izpleta mākoni

par apsegu

un uguni

gaismot naktī.

(40) Tie lūdza-

un Viņš sūtīja paipalas,

kas debesu maizi

tiem deva līdz sātam.

(41) Viņš atvēra klinti-

un šļācās ūdens,

plūda smiltājos

kā upe.

(42) Viņš neaizmirsa

Savu svēto solījumu

Abrāhāmam,

Savam vergam,

(43) un līksmu Viņš veda

Savu tautu,

un gavilēja

Viņa izredzētie,

(44) Viņš tiem atdeva

tautu zemes,

un cilšu pūliņus

tie guvās,

(45) ka tie turētu

Viņa likumus

un Viņa bauslību

ņemtu vērā.

Slavējiet Kungu!