103. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.3:5-6 

„…ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai, ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet gars dara dzīvu.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 3:5-6

***

Svētie raksti dara zināmu Dieva gribu un mācību. Lai to saprastu, ir tomēr nepieciešams veltīt uzmanību ne tikai burtam, bet arī garam. Protams, būtiskais saturs nav atstājams novārtā. Citādi mēs vairs neklausāmies, bet tikai iefantazējam un iesapņojam Bībelē to, kas tur nemaz nav iekšā. Senos laikos zobojās par Ķenci, ka viņam nemaz nevajadzēja doties mežā pakaļ vilkam, viņš varēja palikt stāvot meža malā un no meža vilku vienkārši izmelot ārā! Tāda viltus lasīšana nav noderīga. Bet nenoder arī stīva, tiepīga turēšanās pie katra burta un teikuma, novārtā atstājot Dieva Garu. Par cilvēkiem runājot, mēs zinām, ka viņu vārdu nozīmi vislabāk izprotam izprotot viņu raksturu. Pazīstot Dieva raksturu, Viņa Garu, mēs pēkšņi apjaušam, kas te ir domāts. Luters tādēļ ieteica Bībeles lasīšanu iesākt ar Jāņa evaņģēliju un Pāvila vēstuli romiešiem, tas ir, iesākt lasīt no dievatklāsmes paša centra un nevis no pašas malas, kā, piemēram, no Jēkaba vēstules. Mūsu laikos, piedevām, varam ieteikt Bībeli lasīt ar Viljema Bārklija (William Barclay) Jaunās Derības komentāru palīdzību. Tajā pašā laikā varam būt skaidrībā, ka tur, kur vien dievatklāsme mums tiek labi un dziļi izskaidrota, mēs sastopam Dieva darbu.

***

Mīļais Pestītāj! Sūti arī man savu Garu, lai es dzīvē un ticībā, Tevi lūdzot un Tavus vārdus lasot, nepieķertos sīkumiņiem, bet saprastu galveno saturu, Tavu lielo sirsnību un manas pestīšanas nepieciešamību. Āmen.