103. dziesma 

Dāvida.

Teic, mana dvēsele,

Kungu,

viss, kas manī,-

Viņa svēto Vārdu!

(2) Teic, mana dvēsele,

Kungu

un neaizmirsti balvas,

ko Viņš tev devis,-

(3)Tas, kurš piedod

visas tavas vainas,

kurš izdziedē

visas tavas kaites,

(4) kurš tev dzīvību

izglābj no bedres,

kronē tevi

ar žēlastību un līdzcietību,

(5) kurš tev mūžu

pilda ar labu,

ka tu kā ērglis -

atkal jauns!-

(6) Taisnību

dara Kungs

un taisnu tiesu

visiem apspiestajiem.

(7) Viņš vēstīja Mozum

Savus ceļus

uz Savus darbus

Israēla bērniem.

(8 ) Līdzcietīgs

un žēlīgs ir Kungs,

gauss dusmās,

bet dāsns žēlastībā.

(9) Ne bezgalīgi

Viņš rāsies,

ne mūžīgi

Viņš mums pieminēs!

(10) Ne pēc mūsu grēkiem

Viņš dara mums,

ne pēc mūsu vainas

Viņš mums atmaksā.

(11) Cik augstu ir debesis

pār zemi,

tik varena

Viņa žēlastība

pār tiem,

kas bijā Viņu,

(12) cik tālu ir austrumi

no rietumiem,

tik tālu Viņš

atņem no mums

mūsu pārkāpumus,

(13) Kā tēvs žēlo

savus dēlus,

tā Kungs žēlo

tos, kas bijā Viņu,

(14) jo Viņš zina,

kā mēs darināti,

Viņš atceras,

ka mēs – pīšļi!

(15) Kā zāle

ir cilvēka mūžs,

kā lauka zieds -

tā viņš zied -

(16) vējš tam pārskrien,

un tā nav,

tur, kur tas bij,

vairs ne miņas.

(17) Bet Kunga žēlastība

no mūžības līdz mūžībai

pār tiem,

kas bijā Viņu,

un Viņa taisnība

uz dēlu dēliem

(18 ) katram, kas Viņa

derību glabā

un atceras

Viņa pavēles

un pilda tās.

(19) Kungs nolicis

Savu troni debesīs,

un Viņa valstība

pavēl pār visu.

(20) Teiciet Kungu,

jūs Viņa vēstneši,

kas Viņa vārdu pildāt,

paklausot Viņa vārdam.

(21) Teiciet Kungu,

visi Viņa pulki,

jūs, Viņa vergi,

kas darāt Viņa gribu!

(22) Teiciet Kungu,

jūs, visa Viņa radība

Viņa valstības

visās malās!

Teic, mana dvēsele,

Kungu!