100. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Kor.2:14-16 

„Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd. Vieniem nāves smarža uz nāvi, bet otriem dzīvības smarža uz dzīvību.” Pāvila otrā vēstule korintiešiem 2:14-16

***

Salīdzinājums ir skaidrs un skarbs. Patiesība ir tiešām aromātiski daiļa. Dieva doto evaņģēlija smaržu mēs varam ieelpot ar pilnu krūti un saņemt atveldzinājumu pašos dvēseles dziļumos. Pat jau mazākā evaņģēlija vēsmiņa atspirdzina. Un visā pilnībā evaņģēlija arōma piesmaržo visu mūsu eksistenci. Kā gan smaržoja ar svaigu sienu pildīts šķūnis! Un kad āboliņa laukā vējš žužina āboliņa ziedus un bites dūca! Un mūsu rozes, pat mežrozītes smaržoja! Un nemaz te nerunāsim par maijpuķītēm, nakts vijolītēm vai pat ievām! Cik smarža gan var būt daiļa un pacilājoša! Tā arī Jēzus Kristus evaņģēlijs – bet ar šo ievērojamo atšķirību. Neticīgu cilvēku šī svētā aromātika nesajūsmina un nesvētī – bet noindē. Proti, neticīgam cilvēkam evaņģēlija apsolījumi kļūst par Dieva dotajiem soda vārdiem. Patiesības gaismas atstūmēji pēkšņi atrodas dzīves tumsā. Vai te pat nav jāsaka, ka viņu uztveres spējas vairs kārtīgi nestrādā un tāpēc viņi smaržas vietā saož – smaku? Un tādēļ daudzi bēg no evaņģēlija un ieskrien savā nelaimē, tagad un mūžībā.

***

Mīļais Pestītāj! Esi Tu mūsu Glābējs, pasargā mūs no pasaules smakām, kas sabojā mūsu uztveres un izvērtes spējas. Tavā žēlastībā māci mums atveldzēties Tavas patiesības siltumā un evaņģēlija aromātiskajā smaržā. Tagad un mūžībā. Āmen.