10.18. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres, 18.oktobris 

Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam. (Ps. 1:1)

Tas skan tā, it kā uz zemes nebūtu daudz tādu cilvēku, kas neseko bezdievīgo padomam. Tagad taču neviens negrib tikt atzīts par grēcinieku, nedz par tādu, kas dara netaisnību. No kurienes tad rodas tik daudz bezdievju? Tas tādēl- pravietis saka- ka viņi sauc par padomu un gudrību visu, ko vien paši dara; neviens to nedrīkst nosaukt citādi, nedz nosodīt viņu darbus. Viss notiek tā, kā mēdz sacīt: katram patīk sava dziesma, tādēļ pasaule ir ākstu pilna. Tieši tādēļ zeme ir dažādu ākstu pilna; tikai Debesis ir pilnas grēcinieku. Velns un viņa pasaule ir svēta, tā dzīvo svētumā un ar gudru padomu- tā tas notiek, un tā arī jānotiek. Taču galu galā tai klāsies slikti, tas notiks tad, kad piepildīsies šā 1. psalma beigās teiktie vārdi: “Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.”