10.12. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres, 12.oktobris 

No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz. Tāpēc esiet nomodā. (Ap. d. 20:30-31)

Ja nerastos šķelšanās, ar kurām velns mūs pamodina, tad mēs kļūtu pārlieku slinki, gulētu krākdami līdz pat nāves stundai un kā ticība, tā Dieva vārds pie mums zaudētu savu skaidrību un pārklātos ar rūsu, līdz beidzot izzustu pa visam. Bet tagad tādas šķelšanās asina un noslīpē mūsu ticību un mācību, lai tā mirdzētu tīra un dzidra kā spogulis, lai mēs mācītos pazīt velnu un viņa domas un iegūtu prasmi cīnīties pret šo ienaidnieku. Turklāt arī pats Dieva vārds tādā veidā ar vien vairāk un skaidrāk top atklāts pasaules priekšā, tā ka daudzi šai cīņā uzzina patiesību vai tiek tajā stiprināti. Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs, tādēļ Dievs tam arī liek darboties, uzrīdīdams tam velnu un pasauli, lai kļūtu redzams Dieva vārda spēks un meli tiktu likti kaunā.