10.10. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai, 10.oktobris 

Es neesmu liedzies veikt gana pienākumus Tavā uzdevumā; es nelaimes dienu neesmu vēlējies, to Tu zini! Kas nāca no Tavas mutes tas ir atklāts Tavā priekšā. (Jer. 17:16)

Kurš pilda sludināšanas amatu, lai atceras: velns un pasaule nedod tev miera, tie arvien tev uzbruks. Ja tu saki patiesību, pasaule kļūs vai traka no dusmām un sāks tevi vajāt un nolādēt, tā ka tev jācieš zaimi un izsmiekls. Ja pasaule var izraut savu zobenu un cīnīties pret tevi, tā to noteikti arī darīs; un velns, būdams meistars šādās lietās, nāk tai palīgā, raidīdams uz tavu sirdi indīgas, ugunīgas bultas, gribēdams to izkausēt. Kad nu tu sajūti šādus uzbrukumus, kad pasaule tevi nolād un vajā, turklāt vēl apsmej un izzobo tevi, un arī velns nerimstas tevi mocīt, kas tad tev ir jādara? Vai jākļūst nepacietīgam, jāpamet sludināšanas amats un jābēg? Nē, tev jābūt pacietīgam, jāiztur, jāsaņem dūšu un jāsaka: labi, mans Kungs Kristus jau sen ir sacījis- jūs raudāsit un vaimanāsit; bet Viņš arī ir piebildis- jūsu bēdas tiks pārvērstas priekā. Ja viņš nav melojis, sacīdams, ka tagad, kad es Viņu neredzu, man ir jābēdājas un jāraud, tad patiesība būs arī tas, ka es Viņu atkal redzēšu un manā sirdī mājos prieks.