10.06. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 6.oktobris 

Žēlastība nebēdā par tiesu! (Jēk. 2:13)

Palikt žēlastības valstībā – tas nozīmē- nezaudēt cerību uz Dieva žēlastību un grēku piedošanu, lai cik lieli un smagi būtu šie grēki, nešaubīgi palikt pie atziņas un pārliecības, ka man ir Dieva žēlastība un piedošana – kaut arī Dieva un visas radības dusmas gribētu mani aprīt, turklāt arī mana sirdsapziņa sacītu, ka žēlastība ir beigusies un Dievs negrib piedot. Tas nozīmē- pacelt Dieva žēlastību pāri visām lietām. Kas to nespēj, tam jāpieredz tiesa bez žēlastības; tam žēlastības nebūs, būs tikai tiesa, kas ved nāvē un pazudināšanā. Turpretī- kur žēlastība nebēdā par tiesu, tur tiesas nebūs, tur mūžīgi valdīs žēlastība uz dzīvību un pestīšanu.