10.06. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

6.oktobris

Kādā vakarā, krēslai metoties –

pēc tam, kad Jēzus, laivā stāvēdams,

bija uzrunājis krastā stāvošos

cilvēkus Galilejas jūras rietrumkrastā – ,

Viņš aicināja: pārcelsimies uz viņu krastu.

Viņi aizsūtīja krastā stāvošos mājās,

un ar laivu,kurā sēdēja Jēzus,

un citu laivu pavadībā brauca jūrā.

Pēkšņi sacēlās liela vētra,

viļņi gāzās laivās un pildīja tās ar ūdeni.

Jēzus stūres galā gulēja.

Tad tie Viņu modināja, sacīdami:

Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?

Jēzus piecēlās, stājās vējam pretī

un apsauca jūru: klusu, mierā!

Un vētra aprima,

pār jūru iestājās pilnīgs klusums.

Pret saviem līdzbraucējiem pagriezies,

Viņš jautāja: Kam jūs esat tik bailīgi?

Kā jums nav ticības?

Un tie ļoti izbijās un jautāja –

noskaņa bija baismīga –

kas Tas tāds,

ka pat vējš un jūra Tam klausa?

Marka 4:35-41

35 Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: “Pārcelsimies uz viņu malu.” 36 Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa. 37 Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. 38 Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” 39 Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums. 40 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?” 41 Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?”