10.05. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

5.oktobris

Līdz šim es runāju par Apollu un sevi,

lai jūs pie mums mācītos nepacelties pār to,

kas rakstīts Svētajos Rakstos,

un lai jūs viena cilvēka dēļ nekļūstat iedomīgi,

tāpēc, ka tas jums par skolotāju.

Jo, kas tevi iecēlis pār citiem?

Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis?

Bet, ja tu tikai esi saņēmējs,

kāpēc tad tu uzdodies tāds,

it kā tu būtu kas ārkārtējs,

sevišķs, kaut kas, kas nebūtu neko saņēmis.

Kāpēc tu dari tā, it kā tu būtu tas , kurš dod?

Jūs jau gan esat bagāti un lieli kungi –

jā, kaut mēs visi kopā patiešām būtu lieli!

Es gan domāju:

Dievs mums,apustuļiem, piešķīris citu lomu, –

lomu būt visniecīgakajiem, pēdējiem.

Mūsu loma man šķiet esam tā,

ka mēs pastāvīgi staigājam gar nāves pierobežu.

Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, cilvēkiem.

Mēs esam ģeķi Kristus dēļ,

jūs turpretim atstājiet gudru cilvēku iespaidu,

kas grib tikt godāti, –

tāpēc ka tie runā par Kristu.

Mūsu spēki ir galā, bet jūs esat veseli un atpūtušies.

Jūs tiekat cienīti, bet mēs nicināti.

Līdz šai pašai stundai mēs ciešam badu un slāpes;

mēs salstam un tiekam izpērti;

esam bez dzimtenes un bez pajumtes.

Mēs grūti strādājam ar savām rokām.

Mūs lamā, bet mēs svētījam.

Mūs vajā – mēs to paciešam klusēdami.

Mūs zaimo – mēs lūdzam Dievu.

Mēs esam netīrumi, ko pasaule izmēž,

visu ļaužu atkritumu tvertne, kājām minami – visiem līdz šai dienai.

To rakstu jums, nevis lai jūs apkaunotu,

bet taisni tāpēc, ka es jūs mīlu.Ir labi, ja es to vienreiz tik skaidri saku.

1.Korintiešiem 4:6-14

6 Bet to, brāļi, es esmu attiecinājis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu. 7 Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis? 8 Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt. 9 Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. 10 Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti. 11 Līdz šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes. 12 Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam; 13 mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai. 14 To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus.