09.30. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 30. septembris 

Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēk. 5:16)

Kad lūdzam Dievu, mēs uzrunākam Visaugstāko – Viņa godībā un diženumā. Ja Dievs gribētu dot mums tikai sīkas un nenozīmīgas lietas, Viņš nebūtu devis tik cēlu un brīnišķigu lūgšanas formu un veidu, kā pavēlēdams sacīt: “Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība.” Te Viņš mums sniedz un dāvā lielus dārgumus un viscēlākās dāvanas Debesīs un virs zemes; Viņš grib, lai tu tās lūdz un gaidi no Viņa. Katrā lūgumā, kuru lūgšanā Mūsu Tēvs sakām: svētīts lai top Tavs vārds, lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek, mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien – ir ietvertas gan debesis, gan zeme un viss, kas vien tajās atrodams. Jo – ko tas nozīmē, ka Viņa vārds top svētīts, Viņa valstība nāk un Viņa prāts notiek? Tas nozīmē tieši tik daudz, lai ar šo lūgšanu būtu sakauti visi velni un uzveikta visa ļaunā pasaule.