13.septembris
Ja tie jūs vienā pilsētā vajā, tad bēdziet uz citu. Patiesi, Es jums saku: jūs vēl nebūsit izstaigājuši Israēla pilsētas, iekams nāks Cilvēka Dēls Savā varenībā. Māceklis nav augstāks par savu skolotāju, nedz kalps par savu kungu. Māceklis var būt apmierināts, ja tas top kā viņa skolotājs, un kalps kā viņa kungs. Ja tie nama kungu saukuši par velnu, kā gan citādi viņi sauks savus mājiniekus? Tāpēc nebīstaties no tiem, jo nekas no tiem nav apslēpts, kas nenāktu gaismā. Un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms. Ko Es jums saku tumsībā, par to runājiet gaismā! Un ko jums iečukst ausī, to sludiniet atklāti no jumtiem. Mateja 10:23-27 23 Bet, kad tie jūs vajā šinī pilsētā, tad bēdziet uz citu. Patiesi Es jums saku: jūs nebūsit vēl izstaigājuši Israēla pilsētas, tiekāms Cilvēka Dēls nāks.24 Māceklis nav augstāks par savu mācītāju, nedz kalps par savu kungu.25 Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa mācītājs un kalps kā viņa kungs; ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi.26 Tāpēc nebīstieties no tiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms.27 Ko Es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinait uz jumtiem.
© 2006 - 2007 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Varētu arī atrast tādus, kas apzināti lej indes iekšā. Bet apjautājies labāk draudzē, vai nav gana daudz kristiešu, kas pret savu gribu saindējušies ar dažādiem toksīniem, mutagēniem, radiāciju? Manuprāt ir neprātīgi reducēt Kristus mācību līdz miesīgu solījumu līmenim, it kā Kristus būtu nācis miesu glābt, nevis garu. Neprātīgi tāpēc, ka pēc noticēšanas šādiem brīnumu solījumiem seko vilšanās un tad daudzi atkrīt no Dieva.
Manas domas par Vecās Derības stāstu ir, ka tas nav bijis jāuztver burtiski, tas nav nekas neparasts praviešu rakstos, tajos bieži sastopami pārspīlējumi un simboli, ko skeptiķis nosauks par pasaku pirmajā brīdī.
Līdzība ta līdzība, bet kā ar pašu Veco Derības stāstu – kāds Tavs skaidrojums? Vnk izdomāta pasaka, lai Jēzum ir uz ko atsaukties?
P.S. Parādi man kādu kristieti, kas apzināti lej sev indes iekšā? Mēs šo jautājumu, šķiet, izrunājām; vismaz es pateicu savu viedokli, bet Tu to pasniedz kaut kā galīgi ne tā, kā es pateicu…
When a heart is broken there is nothing to break
Tas, ka cilvēks nevar izdzīvot dzīvnieka gremošanas traktā 3 dienas, tā jau nav nekāda “zinātne”, to saprata pat katrs vienkāršais seno laiku cilvēks, kas kādreiz bija uzšķērdis zivi un redzējis tās iekšas. Tādēļ arī Jēzus salīdzināja savu NĀVI ar Jonu zivs vēderā, klausītājiem tas bija saprotams. Es patiešām brīnos, cik tālu kristieši var aiziet no elementāras realitātes izpratnes, ar to graujot kristietības reputāciju un savu veselību (kas attiecas uz indīgām zālēm).
Es pamatoti šaubos, vai ar neprecizitātēm (gan tiešām, gan pārnestām), kādam izdosies likvidēt manu ticību. Bībele jau nav Dievs.
Un par to, ko man tā autoritāte ir samācījusi es mūžam būšu pateicīga Dievam; neba es dzīvoju 11 gadu prātiņā un ņemu vērā vien to, ko mācīja man Svētdienas skolā. Vēl pa vidam ir bijušas Kristīgā Akadēmija, Lutera akadēmija, mājas grupiņas, nometnes, jauniešu vakari, Bībeles stundas un rekolekcijas, kas kopā ir ietekmējušas manu ticības attīstību un izpratni. Un tomēr pāri visam mana privātā Bībeles lasīšana un lūgšanas man sniegušas savulaik visplašākās atklāsmes.
Man patika, kā reiz māc. Bitāns teica, ka ticot galvenais trāpīt mērķī “Jēzus Kristus”, nevis centrā. Varbūt nu dien mana ticiba ir greiza un es trāpu knapi mērķa maliņā, taču trāpu. Un ar to pietiek. Uzskatu, ka Dievs nav sīkumains un tas vai Tu, lasot Bībeli ņem talkā zinātni, un es lasot – neņemu, piem., neko, tas neliedz mums abiem sastapt Trīsvienīgo Dievu.
When a heart is broken there is nothing to break
Saprotu gan es tevi, tā nu nav. Saprotu, ka viena autoritāte tev ir iemācījusi pazīstamo formulu: “Ja kaut viens Bībeles teikums ir nepatiess (BURTISKĀ nozīmē), tad visa Bībele ir meli.” Ar šo argumentu kreacionisti apelē pie ticīgo sirdīm, sējot tajās bailes pazaudēt ticību.
Mana atbilde pie vienprātības mūs, Maart, nenovedīs.
Es uzskatu kā es uzskatu, Tu – kā Tu, un ir bezjēdzīgi pārliecināt. Man šķiet, ka es pat Tevi saprotu, bet nav sajūtas, ka tas ir abpusēji.. Jebkurā gadijumā es cienu Tavu viedokli, un man tas neliedz Tevi uztvert kā pilnvērtīgu Dieva bērnu.
Ja Tu uzskati, ka es esmu zemākā ticības un Dieva iepazīšanas līmenī – lai tā būtu.
:^)
When a heart is broken there is nothing to break
Zelta vaardi.
Pāvils raksta: “Caur to žēlastību, kas man dota, es ikvienam no jums saku: nedomājiet sevi augstākus, kā pienākas, domājiet atturīgi, ikviens pēc tāda ticības mēra, kādu Dievs tam ir piešķīris.” (Rm 12:3)
Laikam jau jaunais tulkojums, jo ar to , kas mūsu ML negluži sakrīt, bet manai domai atbilst vairāk
Minx gan jau pats var atbildeet, kaadeelj gan tev skaidrot, ko Minx domaaja un ko nedomaaja
Nekad neesmu teicis, ka JUMS Raksti ir briinumpasaku graamata, es to teicu vispaariigi, ka nav labi, ja Rakstus uztver kaa briinumpasakas, tas der mazo beernu sveetdienasskolaam, vecaakiem beerniem jau jaamaacaas saskatiit to bagaatiibu, kas sleepjas zem teksta primaaraas noziimes, ko Gars atklaaj.
Biju iedomaajies, ka Maakslas akadeemijaa cilveeki iemaacaas saskatiit idejas caur simboliem, neuztverot izmantotos teelus burtiski kaa zinaatniskaa referaataa, bet juutot to jeegu. Bet kaa saprotu no shiim diskusijaam, Riigas Sv. Jaanja draudzes sveetdienasskola un maaciitaajs Ingus ir laba reference jebkuram bazniiceena uzskatam.
Maart, bet kāpēc tu uzskati, ka mums Raksti ir tikai brīnumpasaku krājums, kam mēs ticam un vēl atļaujies pierakstīt to, ko neesam teikušas ( tas attiecībā par to ko Minx teicis, jo viņa nebūt tā neteica, tev vienkārši iegribējās paironizēt) Un kā jau teicu, mēs neviens nevaram zināt, kurš ir tuvāk Dievam vai tas, kas visu pieņem burtiski, bet kopumā (nevis kaut kādus tekstus no Visa)vai tas ,kas visu apšauba um meklē izskaidrojumu.
par apslēpto jēgu ir viens piemērs: Č. Stenlijs reiz izskaidroja līdzību par kamieli, kurš iziet caur adatas aci…izrādās, ka tas nav neiespējami, jo redz’, tajos laikos ir bijuši jeruzalemē vai kautkur zemi vārti vai kautkāda eja, kur pat cilvēkam vajadzēja iespringt, lai tiktu cauri, a kamielim tur bija iespējams tikt cauri tikai pārvietojoties uz ceļiem (!) un baigi iespringstot, bet iespējams tas esot bijis… un ja tu tāds parastais čangals sēdi savā pacilujevkā un nekad neko par to neesi zinājis, ko tad, tu tāds tumsons vien ir?!
Tas tiesa, Raksti ir kas vairāk par brīnumpasaku krājumu, par to ir vērts diskutēt. Ja pieņem Raktus šādā izpratnē, tad tie nekur tālu neved, tik vien kā līdz atziņai: “Re, cik Dievs ir labs!” vai “Nedrīkst neklausīt Dievam!”. Es ticu, ka kristietība neaprobežojas ar ticēšanu brīnumpasakām, bet meklē dzīves jēgu – iepazīt Dievu arvien tuvāk.
Attieksmes ziņā: jūs te tie naivie ticiet visādām pasakām
Tieši to es arī sacīju, ka Jēzus norādīja uz šīs pasaules analoģijām, lai skaidrotu garīgo pasauli, uz tā balstījās visas Jēzus līdzības. Šodien mēs redzam šo pasauli vēl pilnīgāk nekā cilvēki Jēzus laikā, līdz ar to rodas pilnīgāka nojausma arī par garīgo pasauli. Dievs nav šķirts no matērijas.
Arī to es neesmu apgalvojis, ka cilvēks spētu izprat Dievu, var tikai tiekties uz šo izpratni, un tā ir mīlestība uz Dievu.
Kādā ziņā tu salīdzini mani ar Fungusu un Luteru? Nezinu par tām naivajām zostiņām, bet Minx pateica to, ko pateica.
Tev trūkst realitātes izjūtas. Ja multenē “Grāmatu grāmata”, no kuras tu, acīmredzot, esi ietekmējies savā pasaules uzskatā, Jona dzīvojās pa zivs kuņģi kā pa zemūdenes klāju, tad varbūt arī Pokemoni ir realitāte?
Cilvēks varot bez ēdiena 4 ned un bez ūdens 4 dienas dzīvot, tā ka 3dienas bija tikai jāelpo kaut kas un jātup siltumā..
Pēc manām domām zinātne palīdz izprast un izzināt Dieva radīto pasauli, nevis izzināt Dievu. Nenoliedzu , ka lielie un gudrie prāti arī ir ticējuši un tic Dievam, bet zināšanu bagāžas smagums un esamība vēl nenosaka ticību. Tic izglītotais un tic neizglītotais. To taču tu nenolieksi, ka ticība nav no mums, bet Dieva dāvana, ka mēs paši vien varam atteikties no Dieva dāvanas.
Tevi aizskāra manis citētais B.Paskāla teiciens, manuprāt, viņš zināja , ko teica, par to liecina tā saucamais Paskāla testaments, ko atrada iešūtu viņa apģērba.
Varu paskaidrot, ko saprotu ar „ izzināt Dievu” Paskāla teicienā – zināt par Dievu teoloģijas zinātnes izpratnē, jo teoloģijas zināšanas negarantē Dieva mīlestību, cilvēks arī var labi pārzināt Bībeli , bet nebūt ticīgais, tikai ticīgais var mīlēt Dievu, pārējie var censties to izzināt. Mīlēt Dievu man nozīmē pieņemt arī to ,kas man varbūt nav saprotams vai arī nav patīkams manam „ego” un arī pieņemt, ka mans prāts (vispār cilvēku prāts) nespēj izzināt Dievu.
P.s. Ja atbildei Minx nebūtu tavs vārds, nodomātu ka to ielicis Funguss vai Lutera… neuzskati nu mūs par naivām zostiņām.
pa ceļam uz kuņģi bija jau cita barība ko paēst
kuņģa sula droši vien vārga bija – tāpēc varēja gan pats palikt dzīvs, gan arī paēst citu pārtiku, kas tur nokļuva 
Ingus stāstīja zinātniskus pierādījumus, kā izdzīvot dzīvnieka kuņģī trīs dienas un palikt dzīvam? Vareni, vareni…
Maart, Tu izvilki no konteksta – es taču piebildu, ka mūsdienu cilvēciņam zinātne var palīdzēt ticībā :^) Es pilnīgi noteikti zinātni nesaskatu par kristietības ienaidnieci. Kopš svētdienasskolas laikiem, kad māc. Ingus stāstīja visādas lietas par plūdiem utt. kā zinātne to pierāda, uzskatu, ka jo plašāk cilvēks “ierokas” zinātnē, jo vairāk viņš var aptvert, cik pasaule ir unikāla, ģeniāla un ka kaut kas TĀDS nevarēja rasties pats no sevis. Taču taipat laikā Svētais Gars var sniegt parastam sētniekam lielāku atziņu nekā apbalvotam zinātniekam.
When a heart is broken there is nothing to break
Minx neatbild ne par zivi, be par puukji…
Veel viens Minxa citaats:
[quote]Man negribās piekrist, ka zinātne palīdz labāk saprast Rakstus, tad jau Dievs to būtu ieviesis 2000 gadu atpakaļ, lai tā laika cilvēki nav apdalīti Dieva Vārda izpratnē.[/quote]
Tu kljuudies, ja uzskati, ka zinaatne ir kaut kas moderns un bez maz vai antikristiigs, ko ljaunie ateisti izdomaajushi liidz ar evoluucijas teoriju, lai Bazniicai kaiteetu. Patiesiibaa zinaatne ir taada pati ikdienas sastaavdalja kaa eest gatavoshana un elposhana, vienkaarshus “zinaatniskus” panjeemienus izmanto katrs ziidainis, lai izpeetiitu sho pasauli un pielaagotos taas iipashiibaam. Pieaugushie vienkaarshi turpina sho izzinjas procesu, deeveejot to par zinaatni, mainiijies ir tikai meerogs, doma taa pati, kas beernam. Daudzi kristieshi nez kaapeec baidaas no zinaatnes, domaajot, ka taa grauj Biibeles autoritaati. Bet iisteniibaa jau tas, ko zinaatne atklaaj, Dievam nav nekas jauns, tas ir CILVEEKU PRIEKSHSTATIEM jauns, agraakajaa pasaules modelii neievietojams. Gan kvantu paradoksi, gan laika un telpas relativitaate, gan evoluucija ir taada pati realitaates sastaavdalja kaa tas, ka akmens kriit pret zemi, uudens karstumaa vaaraas un ievainojums struto, vieniigi shos jaunaakos realitaates aspektus mees esam iepazinushi veelaak. Bet Jeezus it nebuut neatteicaas no taustaamaas realitaates un taas likumiem, bet izmantoja tos savaas liidziibaas. Daudzas no Jeezus liidziibaam saliidzina vienkaarshus redzamaas realitaates aspektus ar gariigo realitaati, bet Mateja evangjeelijaa lasaams pat vairaak:
Atnāca pie viņa farizeji un saduķeji un kārdinādami prasīja, lai viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm. Bet viņš atbildēja un tiem sacīja:“Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana. Un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?”
Shis piemeers, ko Jeezus mineeja, buutiibaa ir zinaatne (meteorologjija), Jeezus briinas, ka rakstu maaciitaaji prot izdariit secinaajumus no fiziskaas pasaules datiem, bet nespeej izprast gariigaas pasaules likumus. Vai shie Jeezus vaardi nenoraada uz nepiecieshamiibu IZZINAAT Dievu un vinja likumus, nevis gaidiit, ka viss buus melns uz balta uzrakstiits? Dievs tachu mums nesuuta naakamaas dienas laika prognozi, to naakas secinaat pashiem.
Pavasars kaadaa citaa diskusijaa nesen paarmeta mums “ezoteeriku”, Juris veel briiniijaas, kuraa vietaa. Vieniigaa vieta tekstos, kur shis vaards bija piemineets, bija chats ar Juri Rubeni – vinjsh skaidroja shii vaarda patieso jeegu, ka “ezoteerisks” buutiibaa ir kaut kas taads, kam nepiecieshama ilgaaka sagatavoshanaas, vairaak priekshzinaashanu. Vai kaads noliegs, ka muusu ticiibas celjsh nav taads izzzinjas process, kuraa katru dienu iemaacaamies ko jaunu par Dievu un vinja pasauli? Vai, saliidzinot to, kaadi mees savaa izzinjaa bijaam pirms desmit gadiem un tagad, nevar teikt, ka tagad mums ir vairaak zinaashanu par Dievu, dziljaaka Rakstu izpratne, ka esam gatavi iepaziit Dievu personiskaak nekaa tikko “atgriezies” greecinieks? Peec definiicijas to var saukt par zinaamu “ezoteeriku”, jo muusu attieciibas ar Dievu peec buutiibas ir mistiskas. Taadeelj mani apbeedina apvainojumi neticiibaa vai sektantismaa, kad ir runa par tik elementaaru procesu kaa personisko Dieva izzinju, kuru piedziivo KATRS no jums.
Minx pats veel nav atbildeejis par puukji.
Bet es puukji mineeju kaa piemeeru cilveeku pasaules skatiijumam – ja ir taads teels dziivs cilveeku domaashanaa, tad kaadeelj to neizmantot? Tas nenoziimee, ka mums to puukji tagad arheologjiskajos izrakumos jaameklee un fosilijaas, bet sevii pashaa.
Vai staasts par pravieti Jonu neatbilst seno cilveeku priekshstatiem par juuras briesmonjiem? To deelj cilveeki baidiijaas kugjot taalu juuraa, kugji peldeeja gar krastu. Turklaat izdziivot kungjii 3 dienas nav iespeejams, kur nu veel luugt Dievu. Kristus saliidzinaaja savu 3 dienas ilgo NAAVI ar Jonu juuras briesmonja veederaa, un tas jau ir interesantaakais – Jonam zivs veederaa vajadzeeja buut MIRUSHAM. Bet tajaa pashaa laikaa Jonas naave staastaa neparaadaas. Vai nav paardomu veerts temats par simboliem Vaardaa?
Piedod, Maart, iejaucos, bet tas man no prieka, ka ir vismaz viens punktiņš, kur mēs abi saprotamies, jo labu laiku atpakaļ mani Juris nosauca par “pūķa neticīgo” sarunā par svētiem un svēto Juri. Bet tikai stāsts par Sv.Juri nav no Bībeles…
Zinaatne nepaliidz saprast Rakstus, bet saprast realitaati. Ja veel tepat nesen viduslaikos cilveeki ticeeja puukjiem un briesmonjiem, tad nav briinums, ka radaas legjenda par sveeto Juri un vinja ciinju ar puukji. Un vai taadeelj to sauksim par meliem? Varbuut labaak aizdomaasimies par staasta jeegu? Vai arii tu, Minx, tici, ka Juris ciiniijaas ar puukji?
Es vienmēr esmu ticējusi, ka Jona ir sabijis zivs vēdarā un ne vairāk un ne mazāk kā 3 dienas…
Man negribās piekrist, ka zinātne palīdz labāk saprast Rakstus, tad jau Dievs to būtu ieviesis 2000 gadu atpakaļ, lai tā laika cilvēki nav apdalīti Dieva Vārda izpratnē. Domāju, ka tieši mūsdienu cilvēkam zinātne var varbūt palīdzēt sākt ticēt, jo Dievs katrā laikmetā atrod kādus instrumentsu, caur kuriem uzrunāt cilvēkus. :^)
When a heart is broken there is nothing to break
Es arī nesaku, ka “Raksti jāpielāgo pēc tādiem kritērijiem, lai atbilstu šodienai”, bet to, ka mūsdienu zināšanas var palīdzēt labāk saprast to, ko pirms 2000 gadiem vai senāk cilvēki Rakstos varēja pārprast vai nesaprast. Tai skaitā tie, kas Rakstus pierakstīja. Visa Rakstu valoda un izteiksmes līdzekļi ir ietekmējušies no tā laika cilvēku pasaules uzskata. Tādēļ par svarīgāko es uzskatu Rakstu iekšējo, nevis ārējo saturu. Bet iekšējais saturs var uzrunāt vienādi jebkurā laikmetā. Ārējais ir tas, kas rada domstarpības – kurā gadā Ādamu samontēja no atomiem, cik dienas Jona lielās zives vēderā lūdza Dievu, kā Noass varēja visas kukaiņu sugas ietilpināt vienā mazā šķirstiņā, kāpēc Dievs radījis pasauli tādu, lai tā “izskatītos” miljardus gadu veca utt. Kristus pats norādīja, ka stāsts par Jonu ir pravietisks, simbolisks, ne jau nu pasaka labam miegam.
Nevienu es ne uz ko nemudinu, pašiem galva uz pleciem. Tās ir manas domas. Nav man arī mērķa kādu pārliecināt. Uzskatu, ka nav par sliktu dzirdēt arī citādu viedokli.
Un ko Tu ierosini? :^) Pēc kādiem kritērijiem tad pielāgot Rakstu vārdus, lai tie atbilstu šodienai un lai mēs, kristieši, nebūtu kā iesīkstējuši farizeji?
Es ticu, ka farizeji neatpazina Jēzū Dieva Dēlu tikai tapēc, ka nebija izpratuši Dieva Vārdu būtību un bija pielāgojuši Rakstus savām vajadzībām un vēlmēm. Un brīžiem šķiet, ka Tu, Maart, uz kaut ko līdzīgu neapzināti drusku pamudini, jo Bībeli tak sarakstījuši cilvēki, ka to lasa cilvēki, saprast var visvisādi..
Tomēr ticu, ka Dievam nav problēmu izteikties bagātīgi un konkrēti vienlaicīgi un izmantojot tos pašus nepilnīgos cilvēkus kā rakstītājus un lasītājus.
Runājot par indes dzeršanu – jā, es ticu, ka, to dzerot, man nekas nekaitēs. Un tomēr, nedrīkst aizmirst par Bībeles kontekstu. Respektīvi, ja dzer indes apzināti – tā jau ir Dieva kārdināšana un tā nedrīkst darīt; ja kāds, Tev nezinot, iebaro indi, tad tā nekaitēs.
Kurš būs tas, kas pateiks, kuras Rakstu vietas uztvert ‘miesiski’ un kuras ‘dvēseliski’? Visas? Dažas? Ja pirmais, vai neriskējam, ka baznīca vēl vairāk sašķelsies? Ja otrais – kurš pateiks, kuras vietas vajag interpetēt laikmetīgi?
Es ticu, ka Dievs savu atziņu katram piešķir pēc ticības un Sv. Gars ir tas, kas mūs vieno šajā izpratnē. Nekad cilvēcīgi argumenti nebūs pietiekami, lai pārliecinātu par labu kādai konkrētai pieejai Rakstu izpratnē un pielietojumā.
When a heart is broken there is nothing to break
Farizejiem bija tā nelaime, ka viņi stingri turējās pie tēvutēvu stereotipiem, nepieņemot, ka Dievs varētu atklāties arī citādāk, nekā “pieņemts”. Mācekļi bija tie trakie, kas atpazina Dieva balsi, lai cik neraksturīga pieņemtajiem uzskatiem tā būtu. Jo nekādas pretrunas jau Kristū nebija ar Veco Derību, bet, lai to saskatītu, bija jāsagrauj cilvēcisko priekšstatu mūri. Daudzi to vēl pēc 2000 gadiem nav spējuši.
Vai nu gluži iejaucos, jo tanī sarunā es jau biju pirms tam, bet uz šo sarunu tu pats mani uzaicināji, jo, ja ko jautā,ir jāatbild (paskaties pašu sākumu).
Bet par to pirmo iejaukšanos, man Luteras jautājums ļļoti atgādināja farizeju jautājumu par to vienu sievu 8 brāļiem, bet tu piebalsoji.
P.s. No čūskām baidos, zāles vispār dzeru pēc iespējas reti, jo tās jau arī tomēr ir indes. Par Dieva mīlēšanu un izzināšanu jau teicis Paskāls, es tikai citēju. Izzināt Dievu jau var divejādi: kā farizeji uzdeva jautājumus Kristum un tā kā, to darīja un uzklausīja Jēzus mācekļi.
Es gan arī sliecos uz rakstu tiešu uztveršanu, kaut vai par to pašu indi: uzskatu, ka, ja cilveks lej sev iekšā indi apzināti, tad tā viņam kaitē, jo tā ir Dieva kārdināšanan (nu gluži kā velns mudināja Jēzu nolekt no tempļa, jo pēc Rakstiem, Viņam nekas nekaitēšot, bet Viņš teica, ka nebūs to Kungu kārdināt). Taču, ja viņš to dzer, nezinot, ka tā ir inde, tad Dievs Viņu pasargā.
Par Sv. Rakstiem – domāju, ka tos ir pierakstījuši cilvēki, tomēr ar visu to, Raksti nezaudē ne kripatiās dievišķības. Vnk tiklīdz, kā pasaka, ka raksti ir cilvēcīgi, tā paveras n-tās iespējas manipulēt ar to saturu. Svaigajiem kristiešiem vispār var zust respekts pret Rakstiem, jo tos taču pierakstījuši cilvēki! Tātad, ja man ir cilvēcīga vēlme uzsmēķēt, es to varu darīt, jo Kristus asinis pār mani un tas man nekaitē. Forši. Rezultātā katrs pielāgo Bībeli sev, nevis otrādi.
Tā ir lieta, ko cienu katoļos – paklausība. Tu varbūt lāga nedomā tā kā saka priesteris, bet dari. Rezultātā cilvēks piekopj vairākas lietas, cina autoritātes, ir pazemīgs un arī paklausīgs. Un es ticu, ka Dievs novērtē šādu sirds attiksmi, pat ja tā kādu reizi novirzās no Rakstiem.
Tas ko vēlējo teikt, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar savām interpritācijām par Rakstu patieso saturu, lai nesanāk tā, ka mēs paliekam lepni un ka no tā, ka “to jau pierakstījuši cilvēki” nepazaudējam paklausību Dievam.
Kurš baidās? Vai tikai sākumā nebija tā, ka es komentēju kāda cita sacīto par Ādamu, Ievu un incestu, bet tu iejaucies, protestējot, ka par kreacionisma teorijas “zaimošanu” vēl varētu klusēt, bet ne jau nu par evaņģēlija. Turklāt piebildi, cik liela gan esot atšķirība starp Dieva izzināšanu un Dieva mīlēšanu. Tas arī nebija nekāds pārsteigums, tu jau esi mana mūžīgā oponente, kur es, tur arī tevi ilgi nav jāgaida ar savu pretējo viedokli.
Evaņģēlija vēsts arī man ir galvenā, bet būtu dīvaini noliegt, ka 1) to ir rakstījuši cilvēki, cilvēciskiem vārdiem un jūtām, 2) to lasa cilvēki, kas rakstīto var saprast visdažādāk. Un tam, kas evaņģēliju grib lasīt bezgala burtiski, ir ar rokām jācilā indīgas čūskas un jādzer indīgas vielas, jo tie viņam nekaitē. Manā izpratnē evaņģēlijs daudz zaudē, ja tā vēsti trivializē līdz šādam līmenim, tad jau arī zobenu rijējs cirkā ir sasniedzis tādu pašu līmeni. Es uzskatu, ka rakstītais nav jāuztver miesiski, jo pat tevis ievietotie ikdienas lasījumi no evaņģēlija šodien vēsta, ka nevis miesas nomaitāšana ir bīstama, bet dvēseles nomaitāšana.
Maart, es nebūt neuzskatu, ka esmu izzinājusi visu patiesību,esmu pilnīga Dieva atziņā.Neesmu tik muļķe un iedomīga lai tā domātu. Es tikai izteicu savas domas, kam ticu, un par savu ticību nebaidos, jo man ir Aizstāvis, kam lūgt:”Palīdzi man manā neticībā”
Bet vispār ,Maart, man šodien ,soļojot pa meža ceļu, ienāca prātā doma: vai tikai Skrūvšņore nenoskatās apmierināts mūsu vārdu pārmaiņā, jo es domāju ne mani un tāpat tevi viņam diez vai izdosies iegūt, bet kādu vājāku jau var apgrēcināt. Kāpēc tev liekas, ka visi pārējie nepareizi meklē Dievu, tikai tavs viedoklis ir pareizs, zini man brīžiem liekas, ka tu spried kā neticīgais : tur viduslaiki, visi Raksti ir cilvēku sarakstīti un izfiltrēti, tur jaunas dogmas, tur skalo smadzenes.Mans viedoklis ir pretējs, es esmu cilvēks un es nezinu, ko domā tas otrs, vai viņa ticība ir pareiza vai nē, bet es zinu, kam es ticu. Mana ticība nav sastingusi nemainīga, bet es patiesību cenšos meklēt Dieva Vārdos un man galvenā ir Evaņģēlija vēsts, vispārējais ir tikai pēc tam.
[quote]Staasts par radiishanu, greekaa krishanu un izraidiishanu no Eedenes ir dzilji simbolisks manaa uztveree, un Evangjeelijs zaudee jeegu, ja staastu par Aadamu uztver burtiski.[/quote]
Kurš te baidās?
Avei, shvaks ir tavs pieraadiijums. Jo Aadamam tachu arii tajaa pashaa reizee teica, ka “vaiga sviedros” vinjsh maizi pelniis, tomeer muusdienaas reti kursh “vaiga sviedros” maizi pelna, ja nu vieniigi darboholokji vai traktoristi. Vai tad sanaak, ka viirieshi Aadama greeku buutu izpirkushi, bet sievietes Ievas greeku ne?..
Jaana, Luters un vinja ticiibas braalji bija CILVEEKI. Lai kaa tev tas nepatiktu, bet viduslaikos cilveeku zinaashanas tieshaam bija ierobezhotaakas, un tas noteica arii vinju pasaules skatiijumu. Taadu evolucionistu toreiz Eiropaa vispaar nebija, tas bija vispaarpienjemtais uzskats, ka 6000 gadu Zemes veesture ir tiiri labs modelis un neko tajaa mainiit nevajag. Luters atbalstiija vergu tureeshanu, luteraanju bazniica dedzinaaja raganas, taadi toreiz bija laiki, uz savaam ierobezhotajaam zinaashanaam cilveeki buuveeja visu paareejo pasaules skatiijumu un interpretaacijas, tai skaitaa religjijaa. Tas nebuutu jaauztver kaa apvainojums, vienkaarshi jaanjem veeraa. No debesiim taa Augsburgas ticiibas aplieciiba nenokrita. TUrklaat visi Dieva iedvesmoti raksti ir gaajushi cauri cilveeciskaas apzinjas “filtram”, taadeelj cilveeciskos jeedzienos un stereotipos ieteerpti.
Vai tu uzskati, ka esi visu patiesiibu izzinaajusi, pilniiga Dieva atzinjaa? Kaapeec tev taadas bailes paskatiities uz lietaam no citas puses? Aciimredzot, nejuuties drosha pati par savu ticiibu, ja baidies sevis izveidotajaa pasaules modeliitii kaut ko kustnaat – ka tik nesabruuk. Nebaidies, nesabruks, kljuus tikai stipraaks. Un, runaajot par “jaunajaam kustiibaam”, tajaas es nekaadu patiesiibas mekleeshanu neredzu, driizaak jaunas dogmas. Harizmaatiskajaas draudzees smadzenes skalo kaa nekur citur, patiesiiba tur ir viena. Bet individuaalo, personisko Dieva atklaasmi cilveeki ir mekleejushi visos laikos, tai skaitaa vistumshaakajos viduslaikos, inkviziicijas vajaati, tas nav nekas jauns.
Man tas pierāda pilnīgi skaidri – nebūtu loģiski, ka visas sievietes dzīves laikā nogrēojas līdz attiecīgam vecumam pilnīgi vienādi, bet sods ir vienāds. tātad sods ir par vienu un to pašu, bet vienu un to pašu nevra izdarīt visas, tāpēc nāk prātā “sāpēs tev būs savus bērnus dzmedēt”. Loģiski? Nekur citur Rakstos neesmu redzējusi citu skaidrojumu un tasdod jēgu ciešanām, tā ka labāk ir ticēt burtiski. turklāt vīriešiem nav šādas problēmas, kas vēlreiz apstirina, ka vainīga tomēr tā iniciatore Ieva. burtiski.
Luters izkāpis no viduslaikiem! Tātad ne sevišķi gudrs un izglītots?! Tikais tas, ko paveica Luters, un reformācija nebija iespējama bez Dieva vadības un gribas, jo no cilvēcīgā viedokļa skatoties, tas viss bija, moderni izsakoties – galīgs bezcers. Un Luters jau arī pats vienmēr ir atgādinājis, ka galvenie ir Raksti.
Tu jau vari meklēt jaunu izpratni par Dieva Vārdu.To, starp citu, dara arī tās visas jaunās kustības. Kas attiecas uz mani, tad es ļoti labi atceros uz kādiem jautājumiem es devu savu jā vārdu Dieva un cilvēka priekšā savās iesvētībās. Un tici man, tas nebija neapzināti, tāpēc ka tā jādara. Ar Lutera mācību toreiz biju nedaudz iepazinusies, bet par šiem gadiem esmu diezgan daudz viņa darbu izlasījusi.Bet tas nebūt nenozīmē, ka Lutera izteikumus pieņemu bez kritikas, bet Ausburgas ticības apliecība jau nav tikai Lutera darbs, tas ir kopdarbs, tā ir ticības apliecība , kam tic un pēc kā savās mācībās vadās evaņģēliski luteriskās draudzes.
Augsburgas ticības apliecība ir tikai viens no cilvēku sacerējumiem, tu nevari to nostādīt kā absolūto patiesību. Ir daudz teoloģisku darbu, kas pat vēl striktāk nosaka, ka šīs ir vienīgās pareizās dogmas. Tas, kā cilvēki redzēja pasauli 16. gs. sākumā, no viduslaikiem izkāpuši, neapšaubāmi spēcīgi ietekmēja viņu reliģiskos priekšstatus. Atšķirībā no Dieva, kurš ir pilnīgs, cilvēks laika gaitā čenšas pilnveidoties atziņā, izpratnē. Vai to teicis Luters vai Augustīns, tas nav nekāds pierādījums pilnīgai izpratnei par Dieva Vārdu.
2.artikuls
Par iedzimto grēku
Tāpat māca, ka kopš Ādama krišanas grēkā visi cilvēki, dabiskā kārtā dzimuši, ir piedzimuši ar grēku tas ir, bez dievbijības, bez paļaušanās uz Dievu un ar ļaunu iekāri un ka šī slimība jeb iedzimtā vaina ir patiesi grēks, kas vēl tagad pazudina un ieved mūžīgajā nāvē tos, kuri neatdzimst caur Kristību un Svēto Garu.
Noraida pelagiāņus un citus, kuri noliedz ka iedzimtā vaina ir grēks, un tādejādi mazina Kristus nopelna un darba godību, apgalvodami, ka cilvēks var tapt taisnots Dieva priekšā ar saviem paša spēkiem un saprašanu.
Vai jums jau kopš dzimšanas tā reizi mēnesī notiek?… :O Ja nu gadījumā vēlāk, tad varbūt tas ir dzīves laikā iegūto, nevis iedzimto grēku dēļ?
Bet, ja nopietni, tad kā tas viss, ko tu saki, pierāda Ievas un Ādama stāsta burtiskumu?
Piedodiet par iejaukšanos diskusijā, bet es ticu visam tam Ievas Un Ādama stāstam burtiski. Domāju, ka lielākai daļai sieviešu ir pamats noticēt. Rezi mēnesī – tas ir sāpīgi, slikta pašsajūta, slikts garastāvoklis… Ja tas nav sods par pirmatnējo grāku, tad grūti saprast, par ko mums tas. Un tas jau nebeidzas, arī vēlāk ir slikti, tikai citādi.
Ar savu piemēru par iedzimtajām un dzīves laikā iegūtajām īpašībām tu tieši pierādi pretējo – ka grēks nevar iedzimt. Nav tāda “grēka gēna”, savu morālo dzīvi cilvēks izvēlas pats.
Savu iedzimtību jau cilvēks nevar mainīt – es varu kaut ko mainīt uzlabot, vai mākslīgi mainīt -teiksim attiecībā uz izskatu, bet manos pēcnācējos jau iedzims tas , kas bija man piedzimstot dots,tāpat arī manuprāt ir ar iedzimto grēku, mēs to nevaram mainīt, mēs piedzimstam grēcīgi un tas ir jāpieņem, bet tālākā dzīvē jau to grēku pietiek.Ja grēks iedzimst, tad mūsu vecākiem arī tas bija utt. līdz Ādamam. Dievs ir taisnīgs, tikai Dieva taisnība nevienmēr ir cilvēku taisnība – kāpēc viens ir skaists cits neglīts, viens gudrs,citam ar zinību apguvi nevisai un tā bez gala, mēs taču visi gribam būt tie labākie gudrākie un skaistākie, bet neesam. Kur taisnība?
Izdziishana no Paradiizes varbuut ir pati piedzimshana shajaa pasaulee, piedzimshana miesaa?
Un varbuut izdziishana no Paradiizes nav konkreets briidis, bet tas notiek pakaapeniski – pamazaam cilveeks attaalinaas no savas dievishkjaas izcelsmes, saak domaat miesiigi?
Turklaat, vai tu atceries to briidi, kad beerniibaa saaki “greekot”? Vai tu vari/vareeji to ietekmeet? Tas ir tikpat neiespeejami kaa ietekmeet Aadama greekaa krishanu pirms daudziem tuukstoshiem gadu. Bet, ja Aadamu uztver kaa sevis pasha simbolu, tad vismaz kljuust skaidrs, kaadeelj man ir jaaciesh par “Aadama” greekiem. Jo tie patiesiibaa ir mani greeki un atkrishana, nevis kaada cita. DIevs tachu ir taisniigs.
Redzi, mēs it kā abi domājam vienādi, bet tomēr man liekas pretēji.Es arī uzskatu un zinu, ka manī tāpat kā ikvienā ir ‘vecais Ādams’, tu saki, ka Ādams – tas esam ikviens no mums. Nu, ja tu Bībeles stāstu par Ādamu uztver tikai simboliski, tad saki lūdzu, kad mēs un par ko mēs tiekam izdzīti no paradīzes? Vai tavs Tedis vēl ir paradīzē un bez grēka? Nu, paradīzē gluži viņš nevarētu būt, jo mēs jau šo pasauli esam sabojājuši? Bet kā ar grēcīgumu Teda vecumā? Zinu ir tādi novirzieni, kuri atzīst, ka bērni dzimst bezgrēcīgi. Bet vai esi pamanījis kā Tedis apliecina savu “es” – vecāki dara visu, kas bērnam labāk , bet bērns nepieņem – brēc, sviež un grūž prom, utt., jo lielāks augs, jo vairāk pretestības izrādīs vecāku laba vēlējumiem. No kā tas viss bezgrēcīgai būtnei? Man domāt, ka arī tu nenoliedz Rakstos teikto – neviena nav bez grēka neviena…
Kaut kaa tu galiigi neesi uztveerusi, ko es domaaju, sakot, ka Aadams var buut katrs no mums. Staasts par radiishanu, greekaa krishanu un izraidiishanu no Eedenes ir dzilji simbolisks manaa uztveree, un Evangjeelijs zaudee jeegu, ja staastu par Aadamu uztver burtiski. Taadeelj es domaaju, ka tas staasts driizaak ir par katru no mums, ne jau nu par vecteetinju Aadamu (pat ja taada persona ir dziivojusi arii fiziski).
Bet par Cilveeka Deela atnaakshanu vinja toreizeejo maaceklju dziives laikaa – par to ir veerts aizdomaaties. Vai eshatologjija ir kaarteejais briinumstaasts, par ko jau nez cik Holivudas filmas uznjemtas, vai arii tas ir kaut kas daudz dziljaaks un personiskaaks – cilveekaa garaa notiekoshs. Galu galaa naave, paarieshana gariigajaa pasaulee, ir vispersoniskaakaa “eshatologjija”, kas vien var buut – prieksh manis un tevis tas ir vieniigais noziimiigais “pasaules gals”, daudz noziimiigaaks par visiem iespeejamajiem Meeness un Saules aptumsumiem vai meteoru lietiem, kaadu 2000 gadu laikaa ir bijis bezgala daudz.
Vēl piebilde laikam mums zināmais Skrūvšņore zina, ka šis radīšanas lauciņš nav tas ar ko sajaukt manu ticīgo sirdi
daudz grūtāks ir jautājums par brīvo gribu un izredzētību
Ticēt jau tu vari visam kam, arī astroloģijai, tas nav aizliegts un tā ir tava personīgā lieta.;)
Kā saka Raksti, mums arī ticību Dievs ir devis katram ar savu mēru, ar to mēru ,ko man Dievs ir devis, tie daudzie Ādami nekādi neiet kopā, jo tam pirmsākumam bija jābūt.Varbūt Dievs radīja 1.Adamu, tad nodomāja ,ka var uztaisīt labāku un radīja 2.Ādamu? bet vispār kā jau teicu man pilnīgi pietiek ar to, ka Dievs radīja pasauli un cilvēku, tie nav jautājumi, kas nodarbinātu manu prātu un no kuru izpratnes būtu atkarīga mana pestīšana ( to reiz noskaidroju pie mācītāja – dedzīga kreacionisma atbalstītāja.
Es jau arī pat nedomāju teikt, ka Raksti melo. Bet to, ka cilvēks Rakstus var nepareizi saprast, to gan. It kā taču skaidri, gaiši uzrakstīts, paša Jēzus sacīts – ka viņš nāks varenībā, pirms vēl viņa laika mācekļi būs miruši. Tikpat skaidri kā par Noas šķirstu un daudz skaidrāk nekā par Ievu un Ādamu. Bet re, ka laikam tomēr Kristus savu nākšanu ir domājis citādu, nekā mūsu tradīcija nosaka. Un kādēļ gan neticēt, ka mācekļi šo Cilvēka Dēla atnākšanu patiešām nepiedzīvoja jau 1. gadsimtā?
Cilvēka Dēls savā varenībā vēl tikai nāks, pirms vairāk nekā 2- tūkstošgadiem Viņš nāca kā cilvēks.Un ja Viņa otrā atnākšana kavējas, tad jau mēs, Kristus mācekļi, neesam izstaigājuši visas Israēla pilsētas , Raksti nemelo
Jaana, vai Cilvēka Dēls savā varenībā atnāca, pirms vēl mācekļi paspēja izstaigāt Izraēla pilsētas?