09.08. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

8.septembris

Tāpēc mēs nepiekūstam,

Bet, lai gan mūsu ārējais cilvēks dilst,

mūsu garīgais cilvēks dien no dienas atjaunojas.

Jo tagadējās grūtības,

kas samērā vieglas,

dos mums neizsakāmi lielu

godību mūžibā, –

ja mēs neņemam vērā to,

kas ir redzams, bet to, kas nav redzams.

Jo redamais ir laicīgs,

bet neredzamais mūžīgs!

Mēs zinām, ka mums debesīs

būs jauns mājoklis,

kad šī mūsu miesa, šī laicīgā telts tiks nojaukta.

Tā būs ēka no Dieva,

kas nav cilvēku rokām būvēta,

bet būs mūžīgs mājoklis debesīs.

Bet kamēr mēs vēl esam šajā

laicīgajā mājoklī, šinī teltī,

mēs nopūšmies un ciešam.

Mēs gan savu laicīgo tērpu

ne labprāt noģērbjam,

bet vēlētos mūsu jauno debess tērpu pārvilkt pāri,

lai mēs tiktu ‘pārģērbti’, un lai to , kas mirstīgs,

pārņemtu dzīvība.

Un Dievs mūs tam ir sagatavojis.

Viņš mums devis Savu Garu, kā ķīlu tai bagātībai,

kuru Viņš mums grib dāvāt.

Tāpēc mēs bez bailēm, vienalga, kas notiks,

jo zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā

– šķiet, tālu no tā Kunga –, mēs dzīvojam ticībā.

Bet mēs zinām, ka atstāsim miesas mājokli un

Būsim mājās pie sava Kunga, kur Viņu skatīsim.

Bet, vai jau pie tā Kunga mājās būdami, vai vēl

šinī pasaulē, mēs cenšmies darīt Viņa prātu!

2.Korintiešiem 4:16 – 5:9

4: 16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. 17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, 18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.

5: 1 Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. 2 Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm, 3 tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. 4 Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība. 5 Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, Viņš arī mums devis Garu par ķīlu. 6 Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga. 7 Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. 8 Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga. 9 Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami.