09.07. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

7.septembris

Mēs šo dārgumu – Dieva atziņu -

glabājam māla podos,

lai būtu redzams un skaidrs,

ka šī spēka pārpilnība,

kas gan no mums iziet,

nāk no Dieva, nevis no mums.

Jā, mūsu vājība lai norāda uz to,

ka šis spēks

nāk vienīgi no Dieva!

Mūsu dzīve ir ļoti līdzīga

Jēzus nāves ceļam, -

ne Viņa varenībai.

Mēs visur topam spaidīti,

tomēr neesam nomākti;

esam bez padoma,

bet tomēr neesam izmisuši.

Mēs topam vajāti,

tomēr neesam atstāti.

Mēs tiekam pieveikti,

tomēr neesam pazuduši.

Mēs visur nesam Jēzus nāvi sev līdz

un staigājam kā Viņa ciešanu dzīvi attēli.

Bet Dievs grib, ka arī Jēzus dzīvības spēks

caur mums kļūtu redzams.

Jo, kamēr dzīvojam, mēs vienmēr topam nodoti nāvē,

tāpēc, ka mēs kalpojam Jēzum, -

bet arī Viņa spēkam jāparādās mūsu dzīves gaitās.

Psalmos teikts:

es ticu tāpēc es runāju.

Šo ticibu mums devis Dievs.

Arī mēs ticam, tāpēc runājam

un esam pārliecināti, ka Dievs ne tikai Jēzu,

no nāves saucis pie dzīvības, bet līdz ar Viņu

arī mūs uzmodinās un kopā ar jums sauks pie Sevis!

2.Korintiešiem 4, 7 – 14

7 Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. 8 Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. 9 Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. 10 Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā. 11 Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā. 12 Tātad nāve darbojas mūsos, bet dzīvība jūsos. 13 Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. – Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam, 14 zinādami, ka Tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs Savā priekšā kopā ar jums.