09.06. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 6.septembris 

Kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu. (1. Kor. 1:31)

Mūsu sirdīm ir jādomā tā: ak Kungs, ja mums vajadzētu salīdzināt savas dzīves un darbus un nākt ar tām Dieva priekšā, es nevarētu pastāvēt, kaut arī būtu pats Jānis Kristītājs. Jo tas viss nav Tava dāvana un žēlsirdība, bet tikai mana dzīve. bet es ar lepnumu saucu sevi par Tavu kalpu un dievbijīgu cilvēku tādēļ, ka Tu man bez mitas dod savu žēlastību. Jo, kā Tu esi apsolījis Ābrahāmam, Tu Kristū gribi būt man žēlīgs. Ja arī es pats neesmu dievbijīgs, Kristus ir dievbijīgs, ja arī es neesmu svēts, Viņš ir svēts; ja es neesmu Dieva kalps, tad tomēr Kristus ir Dieva kalps. Es neesmu brīvs no visām raizēm un bailēm, bet Kristum nav ne raižu, ne baiļu. Tā es pāreju no sevis paša Viņā un lepojos, ka Kristū un caur Kristu kļūstu dievbijīgs. Un viņš grib, lai lepojamies, teikdami, ka esam dievbijīgi un svēti- taču ne paši ar savu dzīvi un darbiem. Jo mēs paši varētu lepoties tikai ar to, ka esam nelabojami nelieši.