1.septembris
Ja mēs sakām: mēs Dievu saprotam tikai tad, ja mēs raugāmies uz krustu, jeb: Kristus krusts ir mūsu vienīgais glābiņš, - tad katrs normāls cilvēks to izjūt kā bezjēdzību. Tā ir muļķīga, tukša runāšana katram, kas nezin, cik neglābjami pazudis viņš ir; katram, kas domā, ka viņš var iztikt bez Kristus. Bet mums, kas esam satvēruši Kristus roku, un varam uz tās balstīties, - mēs šinī “krusta” vārdā izjūtam spēku, kas nāk tieši no Dieva. Vai tad jau pravietis Jesaja nesaka: es gudro novedīšu strupceļā, un prātnieku prātojumus bezizejas mūra priekšā? Kur tad nu ir tie zinātāji, kur ir tie, kas Svētos Rakstus zin no galvas? Kur ir tie izglītotie, kas pārzin pasaules gara bagātības? Vai viņi visi nav kā apstulbuši, ja mēs viņus nostādām Jēzus krusta priekšā? Vai Dieva priekšā visu cilvēku gudrība nav galā? 1.Korintiešiem 1:18-20 Jo vēsts par krustu ir ģeķiba tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir dieva spēks.19 Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātniekuprātu.-20 Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 74 mēn.
Astere / pirms 76 mēn.
Jānis / pirms 76 mēn.
guntabl / pirms 78 mēn.
Armands / pirms 78 mēn.