08.27. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

27.augusts

Vēl ko citu es novēroju zem saules;

tai vietā kur spriež tiesu,

bija bezdievība, un likumdošanas vietā – noziegums.

Tad es pie sevis nodomāju:

Dievs tiesās tiklab taisno kā bezdievīgo,

jo katrai lietai un katrai rīcībai ir savas laiks.

Es novēroju vēl vairāk:

es redzēju visas vardarbības,

kas notiek zem saules.

Es redzēju apspiesto asaras un arī,

ka nebija, kas nomāktos mierinātu.

Tad es daudzināju jau sen nāvē aizgājušos,

Kā daudz laimīgākus par tiem, kas vēl tagad dzīvi.

Bet laimīgākus kā šos, es teicu tos,

kas nav dzimuši, – kas neredz ļaunās izdarības šai saulē.

Es novēroju darbu un veikumu visās nozarēs,

un ka ļaudis skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu.

Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmīga vēja tvarstīšana.

Un es redzēju kādu citu veltīgas pūles paraugu:

tur ir kāds vientuļš vieninieks; nav viņam ne dēla,

nedz brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei,

un viņa acis nebeidz skatīties sakrātajās bagātībās.

Diviem labāk nekā vienam: ja viens krīt, tad otrs paceļ.

Bet ja vieninieks krīt, nav kas viņu paceļ.

Tāpat, ja divi guļ kopā, viņi viens otru silda.

Bet kā lai vieninieks sasildās? –

Arī vienam būt ir piepūle un vēja grābšana.

Salamans mācītājs 3:16-17; 4:1-11,16

3:16 Vēl es esmu novērojis zem saules tiesas vietu – tur valdīja netaisnība, un taisnības vietu – tur valdīja bezlikumība. 17 Tad es savā sirdī nodomāju: Dievs tiesās tiklab taisno, kā bezdievīgo, jo katram nolūkam un katrai rīcībai Viņam ir savs nolikts laiks.

4: 1 Un atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, kam nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu. 2 Tad es daudzināju jau sen nāvē aizgājušos mjkā daudz laimīgākus par tiem, kas vēl tagad dzīvi, 3 bet vēl laimīgākus nekā šos abus es teicu tos, kas vēl nemaz nav dzimuši un kas tādēļ vēl nav redzējuši to ļauno dzīves kņadu, kas norisinās zem saules. 4 Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas viss ir niecība un tukša vēja ķeršana. 5 Nejēga turpretī saliek savas rokas kopā un ēd pats savu miesu. 6 Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas. 7 Un es redzēju atkal kādu niecību zem saules: 8 tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. 9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; 10 ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ! 11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? 16 Nepārredzams bija visu to ļaužu pulks, kuri bija viņu cēluši sev par vadoni, lai gan tie, kuri būs pēc viņa, par viņu nepriecāsies. Tiešām, arī tā ir niecība un vēja ķeršana.