08.25. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

25.augusts

Kāds tad nu labums cilvēkam no visām

viņa pūlēm un centības,

kam viņš zem saules veltījis tik daudz spēka?

Visas viņa dienas taču ir ciešanu un īgnuma pilnas,

un arī naktī viņa sirds nerod miera.

Arī tā ir niecība.

Tad jau cilvēkam ir labāk ēst,

dzert un priecāties par paveikto darbu.

Bet arī tas – es atzinu – nāk no Dieva rokas.

Jo kas var ēst un baudīt bez Viņa?

Es manīju, ka cilvēkam nav nekā labāka,

kā būt priecīgam savā darbā

un justies labi savā dzīves laikā, –

jo arī tā ir Dieva dāvana.

Es atzinu, ka viss,

ko Dievs dara, paliek mūžigi.

Tam nevar neko nedz pielikt,

nedz atņemt: un Dievs to visu tā iekārtojis,

lai Viņu bīstas: tas ir cilvēkbērnu dēļ, –

jo Dievs viņus grib pārbaudīt, un lai tie redzētu,

ka būtībā viņi nav svarīgāki par dzīvniekiem.

Jo cilvēku liktenis nav citāds kā dzīvnieku:

abiem vienāds gals – visiem viena dvaša,

kā viens, tā otrs mirts.

Cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem.

Un tā es atkal atzinu,

ka nekas cilvēkam nav labāks,

kā kad viņš priecājas savā darbā.

Salamans mācītājs 2:22-25; 3:12-14,18,19,22

2:22 Jo kāds tad labums ir cilvēkam no visām viņa pūlēm un no viņa gara centības, kam viņš veltījis zem saules tik daudz spēka? 23 Visas viņa dienas taču ir ciešanu pilnas, viņa darbs ir pretīguma caurausti sirdēsti, un arī naktī viņa gars neatrod miera. Arī tas ir niecība. 24 Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas. 25 Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības? 26 Jo tādam cilvēkam, uz ko Viņam ir labs prāts, Dievs dod gudrību, atziņu dziļumu un prieku, bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts. Arī tas viss ir niecība un tukša vēja ķeršana.

3:12 Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu, 13 ka tā tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda. 14 Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai Viņu bīstas.

18 Tad es savā sirdī nodomāju: tas ir cilvēku bērnu dēļ, ka Dievs grib viņus pārbaudīt, lai viņi redzētu, ka būtībā viņi ir līdzīgi dzīvniekiem. 19 Tiešām, kāds ir cilvēku, tāds pats ir arī dzīvnieku liktenis: kā viens, tā otrs mirst, visiem ir viena dvaša, un cilvēks nav pārāks par dzīvniekiem. 22 Tā es redzēju, ka nekas cilvēkam nav labāks, kā kad viņš priecājas, būdams iesaistīts savas darbības rosmē; tā jau arī ir viņa daļa, un kas gan viņam piešķirs iespēju iegūt ieskatu par to, kas būs pēc viņa?