08.18. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

18.augusts

Zīraha 22:33,22:2-3,21:28, 33:2,3,5,

Ap savu zemi tu taisi dzīvžogu, –

kamdēļ ne sētu un aizbīdni savai mutei?

Tu rūpīgi sver savu zeltu un sudrabu, –

kamdēļ tu nesveri savus vārdus uz zelta svariem?

Ak, kaut es varētu likt atslēgu savai mutei priekšā

un uzspied zīmogu savām lūpām?

Lai mana runāšana mani nenovestu postā!

Ak, kaut es spētu savaldīt savas domas,

un savai sirdij pavēlēt,

būt paklausīgai Dievam, –

lai es citu nemaldinātu,

un pats nemaldītos ar viņiem.

Muļķiem sirds ir mutē, bet apdomīgiem mute sirdī.

Nejēgas sirds ir kā ratu ritenis,

viņa domas vienmēr riņķo ap rumbu.

Gudrais nepieļauj dievvārdus zākāt.

Jo kas tos gan dzird, bet pēc tiem nedzīvo,

tas svaidās kā laiva vētrainā jūrā.

Saprātīgs cilvēks dzīvi pēc dievvārdiem:

kā uz skaidru runu var paļauties,

tā viņš pakļaujas Dieva norādījumiem.