08.14. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

14.augusts

Vienkāršā dzīve

Cilvēks izdomā savu ceļu, bet Dievs vada viņa soļus.

Ikviena cilvēka soļi ir atkarīgi no Dieva,

bet kurš cilvēks gan izprot savu ceļu?

Augstprātība nāk pirms bojā ejas,

un lepnums pirms krišanas.

Labākir pazemīgam dzīvot pie nabagiem,

nekā dalīties laupījumā ar augstprātīgiem.

Pirms bojā iešanas dažs kļūst iedomīgs,

bet pazemība ved godā.

Neplāties ar to, ko tu rīt darīsi,

tu nezini, kas šodien vēl notiks.

Lai cits tevi daudzina, nevis tava paša mute,

kāds svešinieks un ne tavas paša lūpas.

Labāk mazumiņš ar tā Kunga svētību, nekā bagātība ar nemieru sirdī.

Labāk kāpostu vira ar mīlestību, nekā barots vērsis ar naidu.

Nenopūlies kļūt bagāts, atmet tādu savu vēlēšanos.

Tikko tu esi savas acis bagātībai pievērsis, tā jau ir pazudusi,

jo tā iegūst spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.

Priecīga sirds dziedina brūces, bet nospiests gars izkaltē kaulus.

Divas lietas es izlūdzos no tevis, Kungs, neliedz man tās,

iekams es mirstu: viltība un meli lai būtu tālu no manis,

un nabadzību vai bagātību nepiešķir man.

Atļauj man baudīt vienkāršu barību, ko Tu man esi novēlējis.

Citādi es varētu būt pārāk paēdis un sākt tevi noliegt, vai aiz

nabadzības un trūkuma sākt zagt un apgrēkoties pret Tevi, Dievs!

Salaman pamācības

16: 9 Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.

20:24 No Tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kurš cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?

16: 18 Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas. 19 Ir labāk būt pazemīgā prātā ar nabagiem nekā dalīties laupījumā ar augstprātīgiem.

18: 12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.

27: 1 Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks. 2 Lai tevi daudzina kāds cits – un ne tava paša mute, kāds svešais – un ne tavas paša lūpas.

15: 16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. 17 Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.

23: 4 Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! 5 Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.

17: 22 Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.

30: 7 Divas lietas es lūdzos no Tevis, un neliedz man tās, iekāms es mirstu: 8 elku kalpība un meli lai būtu tālu projām no manis; nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man baudīt manu dienišķo maizi. 9 Citādi es varētu, kad es būtu pārmērīgi paēdis, sākt Tevi noliegt un sacīt:”Kur tad ir Tas Kungs?” Vai arī, ja es kļūtu pārmērīgi nabags, es varētu sākt zagt un apgrēkoties pret sava Dieva Vārdu.