08.10. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

10.augusts

Par čaklumu un slinkumu.

Dodies pie skudrām, tu sliņķi. Novēr viņu rīcību un mācies!

Lai gan viņām nav valdnieka un neviens viņas nedzen un neuzrauga, viņas tomēr vasarā sagādā barību un rudenī ievāc ražu.

Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu atvērsi acis un celsies?

- Paguli .paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saliec rokas, lai tu labāk dusētu! – Nabadzība tevi pārsteigs kā laupitājs, un kā apbruņots ienaidnieks tevi nomāks trūkums.

Sliņķis saka: ārā ir lauva, ja es iešu laukā, es varētu tikt saplosīts.

Kā durvis virās, tā sliņķis grozās pa gultu.

Sliņķis iebāž roku podā, bet ir par kūtru to pacelt pie mutes.

Sliņķis iedomājas sevi gudrāku esam pae septiņiem, kas dzīves dziņu māca citiem.

Labi sliņķim garšo maize, ko tas nav nopelnījis, bet pēc tam viņa mute pilna zvirgzdu.

Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna kalnu.

Redzi, tas bija apaudzis nātrām un dadžoem un mūra iežogojums sabrucis.

Es to redzēju un ņēmu pie sirds, un to vērodams pārdomāju savu dzīvi.

Salamana pamācības 6:6-11;22:13;26:14-15;20:17;24:30

6:6 Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! 7 Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, 8 viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. 9 Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? 10 Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! 11 Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.

22:13 Sliņķis saka:”Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!”

26: 14 Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs. 15 Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes. 16 Sliņķis iedomājas sevi gudrāku esam par septiņiem, kas dzīves ziņu māca citiem.

20: 17 Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu.

24:30 30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu, 31 un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis. 32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā: 33 tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos! 34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs.