08.02. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

2.augusts

Salamana gudrība 9:1-5, 13-19

Ak, manu tēvu Dievs, žēlastības kungs,

Tu, kas visas lietas esi radījis vienīgi caur to, ka Tu viņas nosauci vārdā!

Tu arī mūs, cilvēkus, veidoji ar lielu apdomu.

Tu mums pavēlēji valdīt pār Taviem radījumiem

un pār pasauli, pildot un ievērojot Tavu gribu

un likumus, kurus Tu mums devi.

Tu mums uzliki pienākumus,

šo Tavu pasauli kārtot ar zinošu sirdi.

Dodi man to saprātu,

kuru nevar atrast nekur citur , kā vien pie Tevis.

Jo es gan esmu Tavs kalps – vājš cilvēks –,

kura dzīve ātri paiet, –

bet es nezinu pietiekoši daudz par ejamo ceļu

un pareizo kārtību savai dzīvei.

Jo kurš cilvēks gan zin, ko Dievs plāno?

Kas savās domās spēj aptvert, ko Dievs grib?

Cilvēku domas ir nedrošas, mūsu plāni bīstami.

Ķermeņa nevarība nogurdina dvēseli

un iznīcīgais mūžs nospiež prātu.

Mēs vāji saprotam, kas notiek virs zemes,

ar grūtībām atzīstam,

ko aptveram ar rokām.

Kas tad grib izpētīt,

ko Dievs tur noslēptu Savā valstībā?

Kā lai cilvēks uzzin Tavus rīkojumus,

ja ne tā, ka Tu viņam piešķir prāta spējas.

Sūti Savu Svēto Garu no augšienes,

lai dzīve zemes virsū noritētu pareizās sliedēs,

un lai cilvēki mācās izprast,

kas Tev patīk, caur gudrību tiek glābti!