07.22. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

22.jūlijs

Jēzus stāstīja: kādam tēvam bija divi dēli.

Jaunākais kādu dienu nāca un lūdza:

tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!

Un tēvs sadalīja mantu starp brāļiem.

Pēc neilga laika jaunākais dēls savāca savu mantu

un izceļoja uz kādu tālu zemi.

Tur viņš visu savu mantu izšķieda,

palaidnīgi dzīvodams.

Un kad viņš visu bija izšķērdējis,

tai zemē izcēlās bads, un viņš nonāca trūkumā.

Viņš griezās pie kāda tās zemes iedzīvotāja,

un tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt.

Tur viņš būtu bijis priecīgs,

ar cūkbarību pildīt savu vēderu, –

bet viņam to nedeva.

Tad viņš pārdomāja un nāca pie atziņas:

cik algāžu gan nav manam tēvam,

kuriem maizes pa pilnam, kamēr es te mirstu badā.

Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu:

tēvs, es esmu grēkojis pret Dievu un tevi.

Es vairs neesmu cienīgs,

ka tu mani sauc par savu dēlu,

pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!

Lūkas

11 Un Viņš sacīja: “Kādam cilvēkam bija divi dēli. 12 Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. 13 Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. 14 Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. 15 Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. 16 Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. 17 Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. 18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, 19 es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!