07.16. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai, 16.jūlijs 

Kas manus vārdus turēs, nebaudīs nāves nemūžam! (Jņ. 8:52)

Tām jābūt brīnišķīgām, visspēcīgām zālēm, kas it viegli spēj dziedēt šo briesmīgo kaiti – nāvi; tik spēcīgas ir šīs zāles, ka tam, kas dziedināts, nemūžam nenāksies pieredzēt nāvi. Ja pasaule tam ticētu, tā cīnītos un plēstos, lai tikai saņemtu Dieva vārdu. Mēs redzam, cik mīļas un dārgas tai ir zāles, ar kurām var izārstēt drudzi vai mēri. Ikviens gatavs steigties, skriet, darīt un atdot visu, lai tikai kļūtu vesels.

Turpretī šo dārgumu, kas atbrīvo no nāves līdz ar visām slimībām, postu un nelaimēm – to neviens neievēro vai tikai ar grūtībām pacieš. Taču tā ir visaugstākā, mūžīgā patiesība, pats Dievs, slavēts mūžībā, Āmen! Jo ciešāk tu turies pie Viņa un mazāk ļaujies šaubām – jo mazāk sajutīsi nāvi; tas ir skaidrs. Jo vājāk turies, jo vairāk šaubies – jo vairāk arī jūti nāvi. Ak, Kungs, stiprini manu ticību – tad būsim dziedināti!