07.14. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

14.jūlijs

Uz Tevi, Kungs, es paļaujos,

neļauj man krist kaunā!

Glāb mani un dari mani brīvu,

jo es Tev uzticos!

Uzklausi mani un palīdzi man!

Kopš savas bērnības es Tevi pielūdzu,

kopš es dzīvoju,

Tu esi mans balsts!

Tev es dziedu slavas dziesmas

kopš Tevi pazīstu!

Daudzi par mani bŗīnijās,

ka es neaizgāju bojā,

bet Tu mani uzturēji pie dzīvības,

un biji mans stiprais patvērums!

Tad es Tev dziedāju slavas dziesmas,

vienmēr apliecinādams Tavu godību.

Nepamet mani vecuma dienās,

neatstāj mani, kad spēki zūd!

Kopš jaunības dienām Tu mani esi vadījis,

un līdz šai dienai mani uzturi.

Tagad, kad vecums nāk un mati sirmo,

neesi tālu no manis, –

kamēr būšu Tavu lielo veikumu darījis zināmu

nākošajām paaudzēm un Tavu spēku bērnu bērniem!

Mēs pieredzējām daudz bēdu un ciešanu,

bet tu mums atdāvināji mūsu dzīvi.

Kā no kapiem Tu mūs izsauc dzīvē.

Es Tevi slavēšu un pateišos ar kokļu skaņām

par Tavu uzticību, mans Dievs.

Lai gavilē manas lūpas,

kad es Tev spēlēju,

un mana dvēsele,

ko Tu esi atpestījis!

71.psalms

Lūgšana pēc glābšanas

1 Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, neliec nemūžam krist man kaunā! 2 Glāb mani Savā taisnībā un atsvabini mani! Piegriez man Savu ausi un palīdzi man! 3 Esi man par klinti, kur patverties, par stipro pili, kas lai mani pasargātu, Tu, kas esi solījies man palīdzēt, jo mana pils esi Tu. 4 Mans Dievs, izglāb mani no bezdievja rokas, no netaisnā, no visu apspiedēja un varasdarbu darītāja ķetnas! 5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības. 6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Manu sasniegumu slava arvienu ir nākusi no Tevis. 7 Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums! 8 Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību. 9 Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd! 10 Jo mani ienaidnieki jau ved sarunas, un tie, kas man novēl nāvi, jau apspriežas kopā, 11 sacīdami: “Dievs viņu ir atstājis. Vajājiet un sagrābiet viņu, jo viņam nav glābēja!” 12 Dievs, neesi tālu no manis! Mans Dievs, steidzies man palīgā! 13 Lai krīt kaunā, lai iet bojā, kas mani ienīst un apkaro; lai tērpjas kaunā un negodā, kas meklē manu nelaimi! 14 Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu. 15 Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus, jo es nespēju Tavas laipnības pierādījumus saskaitīt. 16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns. 17 Ak, Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma darbus! 18 Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākamām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem. 19 Tavs spēks un Tava taisnība, Dievs, sniedzas līdz debesīm; Tu, kas esi lielas lietas darījis, Dievs, kas ir tāds kā Tu? 20 Tu esi licis mums pieredzēt daudz bēdu un ciešanu, bet Tu mūs darīsi atkal dzīvus un izvedīsi mūs no zemes dziļumiem. 21 Tu vairosi jo spēcīgāk manu lielumu un no sirds atkal mani mierināsi. 22 Es Tevi slavēšu un pateikšos ar cītaru skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs! Es spēlēšu Tev cītaru, Tu Israēla svētais. 23 Lai gavilē manas lūpas, kad es Tev spēlēju, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis. 24 Lai arī mana mēle cauru dienu stāsta par Tavu taisnīgumu, jo vīlušies un apkaunoti ir tie, kas meklēja manu nelaimi!