07.08. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres katrai dienai, 8. jūlijs 

Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs. (Jņ. 11:25)

Cilvēks ir tas, kas dzimst no miesas un asinīm; turpretī kristietis – tas, kas ir kristīts un Kristībā ar Kristus asinīm mazgāts no grēkiem. Tikai tāds ir saucams un drīkst pats sevi saukt par kristieti. Tā nu, ja tev kāds vaicā: „Kā gan tu vari sevi saukt jaunā vārdā – kristietis, ja tev jau ir savs vārds – Jānis, Pēteris vai Pāvils?”, tu vari atbildēt: „Mans tēvs gan ir nosaucis mani par Jāni, Pēteri, Pāvilu; bet Kristus priekšā mans vārds ir – kristietis.” Kad nu reiz pienāk laiks mirt, tad nomirst Jānis, Pēteris, Pāvils; bet kristietis nemirst. Es redzu, ka Jānis, Pēteris, Pāvils tiek aprakts; bet kristietis netiek aprakts – viņš turpina dzīvot. Tādēļ, ja es kā Jānis vai Pēteris mirstu, tam nav nekādas nozīmes. Jo, ja esmu kristietis, tad Jānis vai Pēteris celsies augšā no kapa; jo tā ir sacījis pats Kristus, kas man devis savu Vārdu.