06.29. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 29.jūnijs 

Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā. Bet tāpēc es esmu atradis apžēlošanu, lai īpaši manī Kristus Jēzus parādītu visu savu lēnprātību par priekšzīmi tiem, kas turpmāk, paļaudamies uz Viņu, iegūs mūžīgu dzīvību. (1. Tim. 1:15-16)

Mana sirds vienmēr saka tā: es tam visam labprāt ticētu, ja vien es spētu līdzināties Sv. Pēterim vai Sv. Pāvilam. Tā mēs cenšamies visu saistīt ar darbiem; mēs negribam pieļaut, ka mums kas tiek dāvināts un piešķirts bez nopelniem, un sakām: „Es ticu, ka Marija, Sv. Pēteris, Sv. Pāvils ir Kristus brāļi; bet es gan neesmu šādu godu pelnījis, es neesmu tā cienīgs.” Tas nav nekas cits, kā viena vienīga ģeķība. Vai tad tu nedzirdi, ka Dievs sniedz tev to visu kā dāvanu? Arī Sv. Pēteris ir nabaga grēcinieks – gluži tāpat kā tu. Jums abiem – tiklab tev, kā Sv. Pēterim – Dieva vārds saka: tu esi Dieva bērns, un Viņš ir tavs Tēvs; Dievs vairs negrib būt bargs, nedz naidīgs pret tevi. Sv. Pēteris satver šo Vārdu – un tas viņam pieder. Ja gribi līdzināties Sv. Pēterim, dari tāpat: satver Dieva vārdu! Mīļais Kungs Dievs taču neliek mums darīt neko vairāk kā satvert un paturēt Viņa vārdu, pieņemt Viņa dāvanu!