06.19. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 19.jūnijs 

Un tie atnesa bērniņus pie Jēzus, lai Viņš tos aizskartu. (Mk. 10:13)

Kristībā ir klāt Visuaugstais Dievs visā savā godībā, apliecinādams savu visaugstāko darbu – ka Viņš dod mums sevi pašu, lai ļautu mums piedzimt no jauna un iemantot pestīšanu. Nav joka lieta stāties pretī velnam un no visas sirds, drošā ticībā vienmēr būt līdzās nabaga mazajam bērniņam, sirsnīgi aizlūdzot par viņu, lai Dievs nevien pasargā to no velna varas, bet arī stiprina, dodot viņam spēku drosmīgi pastāvēt, dzīvojot un mirstot. Es baidos, ka ļaudis pēc Kristības saņemšanas aiziet tik nelāgos ceļos tieši tādēļ, ka Kristībā neviens par viņiem nav dedzīgi lūdzis. Tādēļ ir pareizi un taisnīgi neļaut piedzērušiem un izlaidīgiem mācītājiem kristīt bērnus, nedz arī ņemt par krustvecākiem nekrietnus, mežonīgus ļaudis. Ir vajadzīgi nopietni, dievbijīgi, krietni un tikumīgi priesteri un krustvecāki, kuri darīs savu darbu nopietni un īstā ticībā.