06.15. Mārtiņa Lutera Svēto rakstu apceres, katrai dienai, 15.jūnijs 

Viņš saviem brīnumiem ir cēlis piemiņu; žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs. (Ps. 111:4)

Šeit redzam ne tikai vārdus „Dievs” un „Kungs”, bet arī – „žēlīgais un žēlsirdīgais Kungs”. Jo vārdos „Dievs” un „Kungs” pašos par sevi slēpjas kas biedinošs – tie ir Viņa Augstības vārdi. Turpretī īpašības vārdi „žēlīgais” un „žēlsirdīgais” nes sevī mierinājumu un prieku. Es nezinu, vai kur citur Rakstos Dievs ļāvis sevi saukt vēl jaukākā vārdā. Nedod arī tu savā sirdī Viņam citu vārdu, nepārveido to savā sirdsapziņā! Ja tu to darīsi, būsi rīkojies netaisni, turklāt nodarīsi lielu ļaunumu pats sev. Dusmas un draudus Viņš piemin tikai līdz ceturtajam augumam, turpretī Savu mīlestību uz žēlsirdību parāda ne vien līdz ceturtajam, piektajam, desmitajam vai divdesmitajam, bet gan – līdz tūkstošajam augumam. Jo žēlastības darbs ir Viņa īpašais darbs – tas ir Viņa dabā; turpretī dusmības darbus Viņš dara kā svešus darbus.