06.02. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai Dienai, 2.jūnijs 

Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei. (Gal. 6:14)

Te nu kristietis aizslēdz savas acis un līdz ar Sv. Pāvilu saka: jūs – pasaule, grēks un nāve – man esat miruši, savukārt es esmu nomiris jums, tā ka nekas cits uz šīs zemes vairs nedzīvo, kā vien es un Dievs. Pasaule man ir krustā sista, un es tai esmu miris, tas ir: pasaule mani neņem vērā un tas, ko es sludinu vai slavēju, tai ir par apsmieklu. Bet – ar kādu mēru tu mani mērosi, ar tādu es tev atmērošu; ja tu mani nicini, es nicinu tevi; pasaule taču negrib ņemt mani vērā – kāda tad nozīme tam, ka es iemantoju pasaules naidu? Es gribu patikt vienīgi Dievam augstībā. Lai tad nu grēks trako, lai pasaule ceļ troksni un ārdās līdz pagurumam; es daru, kas man darāms, un man ir tā, it kā es neko nedzirdētu. Tā katra ticīga sirds atradīs mieru.