05.augusts – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību (Rom. 15:4).

Tāds ir Dieva mērķis ar Svēto Rakstu vārdiem, proti, lai mēs no tiem gūtu ne tikai zināšanas savam prātam, bet pāri visam nepieciešamo labumu un spēku dzīvei, lai “izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību”. “Izturība un ieprieca” šeit nozīmē to izturību un iepriecu, ko dod Svētie Raksti, to sniedzot mums gan ar vārdiem, gan piemēriem, ja pareizi tos lasām un studējam.

Kā jāsaprot vārdi – “iegūt cerību”? Vispirms mums jāsaprot, ka “cerība” nozīmē ticīgo cerību, kas sniedz viņiem glābšanu un mūžīgo svētlaimi. Bet cerība, ko gūst no Svēto Rakstu sniegtās izturības un iepriecas, galvenokārt rodas tad, kad esam bēdās un pārbaudījumos un lasām Svēto Rakstu žēlastības pilnos apsolījumus, kā arī, kad uzlūkojam brīnišķīgos piemērus par cilvēkiem, kam bijušas ilgas un rūgtas ciešanas, kuras tie panesuši ar pacietību, gaidīdami uz To Kungu, un visbeidzot tikuši vainagoti ar godības pilnām beigām. – Tas sniedz mums iepriecu, ko smeļam Rakstos.

Mēs mācāmies pacietīgi un neatlaidīgi gaidīt uz To Kungu un cerēt, ka pēc visām ciešanām sasniegsim svētīgu galu. Mēs mācāmies ticēt, ka Tas Kungs joprojām būs tas pats uzticīgais Dievs, kas iepriekš, un Viņš mums parādīs to pašu žēlastību, ko mūsu tēviem. Mēs mācāmies ticēt, ka ar gaidīšanu nepaliksim kaunā.

Vārdi “izturība” un “ieprieca” atklāj, ka mums būs jāpiedzīvo ciešanas un pārbaudījumi, un tikai ar tām mēs iepazīsim un novērtēsim īstu Svēto Rakstu iepriecu. Bez ciešanām un raizēm visi Svēto Rakstu mierinošie teksti kļūst pavisam nespēcīgi un nederīgi. Tieši pārbaudījumos Svēto Rakstu ieprieca kļūst spēcīga un dod cerību un pacietību.

Taču tikai Svētie Raksti dāvā īsto iepriecinājumu, jo, tiklīdz mēs izlaižam Dieva vārdu no savām acīm, šī gaisma vairs nespīd mūsu pārbaudījumos. Vienīgi ar Svēto Rakstu sniegto izturību un iepriecu šī cerība ciešanās top stipra….

“Dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē,” aicina apustulis, “un raudzīsimies uz Jēzu,.. kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis,.. un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To,.. lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami” (Ebr. 12:1–3). Tāda ir Svēto Rakstu ieprieca, kurā mums jāmācās izturība, lai mūsu cerība paliktu nešaubīga līdz galam.