05.30. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

30.maijs

Pavēlējuši Pēterim un Jānim atstāt sinedriju –

augstās padomes zāli –,

viņi apspriedās, ko ar šiem darīt.

Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis,

tas visiem Jeruzālemē bija zināms,

to nevarēja noliekt.

Bet lai tas tautā tālāk neizpaustos,

viņi sprieda –

mēs tiem stingri piekodināsim nerunāt

vairs Jēzus vārdā ne ar vienu cilvēku.

Tos ieaicinājuši,

viņiem abiem pavēlēja vairs nerunāt

un nemācīt Jēzus vārdā.

Bet Pēteris un Jānis tiem atbildēja:

spriediet paši, vai ir taisnīgi

tā Kunga priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam?

Jo mēs nevaram nerunāt par to,

ko esam redzējuši un dzirdējuši.

Tiem vēlreiz piedraudējuši,

viņus abus atlaida, nevarēdami izdomāt,

kā tos sodīt, – ļaužu dēļ,

jo ļaudis teica Dievu patr to,

kas bija noticis.

Apustuļu darbi 4:15-21

15 Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami: 16 “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis, tas visiem ir zināms, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt; 17 bet lai tas ļaužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodināsim nerunāt vairs šinī Vārdā ne ar vienu cilvēku.” 18 Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus Vārdā. 19 Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: “Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; 20 jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” 21 Tiem vēlreiz piedraudējuši un nevarēdami izdomāt, kā tos sodīt, viņi tos atlaida ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to.