05.25. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

25.maijs

Bet Pēteris ar tiem vienpadsmit apustuļiem viņus uzrunāja:

jūs jūdi un visi, kas

dzīvojat Jeruzālemē, lai tas jums ir zināms,

un iegaumējiet manus vārdus: šie nav piedzēruši,

kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda (plkst.9),

bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:

tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs,

Es izliešu Savu Garu pār cilvēkiem

un jūsu dēli un meitas pravietos,

jūsu jaunekļi redzēs parādības, sirmgalvji sapņos.

Arī pār Saviem kalpiem un kalponēm Es izliešu Savu Garu,

un tie sludinās praviešu mēlēm.

Israēlieši, uzklausiet šos vārdus

:nācarieti Jēzu Dievs jūsu priekša apliecinājis

ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm,

kuras Dievs darīja caur Viņu, kā jūs paši zināt.

Bet jūs Viņu, Jēzu, nodevāt bezdievjiem,

tad piekalāt pie krusta un nonāvējāt.

Bet Dievs Viņu atkal ir uzmodinājis,

nāves saites raisīdams, jo nevarēja būt,

ka tā Viņu paturētu savā varā.

Jau Dāvids par Viņu saka:

tas Kungs man vienmēr ir bijis acu priekšā.

Viņš man stāv klāt, lai es nesvārstītos.

Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas,

jo mana miesa dusēs cerībā.

Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē,

nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.

Apustuļu darbi 2:14-18, 22-27

14 Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: “Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus; 15 šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, 16 bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: 17 tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. 18 Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. 22 Israēlieši, uzklausait šos vārdus: Nacarieti Jēzu, šo vīru, Dievs jūsu priekšā apliecinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darījis caur Viņu jūsu vidū, kā jūs paši zināt, 23 To Dievs pēc Sava lēmuma un paredzes nodevis, un jūs Viņu ar noziedznieku rokām esat piekaluši pie krusta un nonāvējuši. 24 Viņu Dievs uzmodinājis, nāves sāpes raisīdams, jo nevarēja būt, ka tā Viņu paturētu savā varā. 25 Jo Dāvids par Viņu saka: Tas Kungs man vienmēr bijis acu priekšā, jo Viņš man ir pa labo roku, lai es nešaubītos. 26 Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā. 27 Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.