05.22. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 22. maijs 

Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. (Ps. 119:105)

Ja Dieva vārds patiesi ir nemaldīgs, tad, neapšaubāmi, viss, kas ir ārpus Dieva vārda, ikviena cilvēku mācība un gudrība, lai cik skaista un krāšņa tā būtu, tomēr ir viena vienīga tumsība. Arī prāts ir gaisma, turklāt skaista gaisma, taču tā nespēj parādīt, nedz atrast ceļu, kas ved ārā no grēkiem un nāves, uz taisnību, bet paliek tumsībā. Vaska sveces nespēj apgaismot debesis un zemi, bet dara gaišus tikai mūsu namu tumšos kaktus, turpretī Saule apgaismo debesis, zemi un visu, kas ir uz tās, – tāpat arī Dieva vārds ir īstā Saule, kas dod mums mūžīgu dienu, lai varam dzīvot un būt līksmi. Ir labi tam, kas ar prieku un labu prātu uzlūko šo gaismu, – jo tā arī spīd mums labprāt. Bet kurmjiem un sikspārņiem – tas ir, pasaulei – Dieva vārda gaisma nav pa prātam.