05.21.Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai,21.maijs 

Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, iekāms viss sarūga. (Mt. 13:33)

Kopš Evaņģēlijs gluži kā jauns raugs ir iejaukts cilvēku dzimumā, tas nezudīs līdz pat pasaules galam, sasniegdams visus tos, kuriem lemts tapt pestītiem, un nākdams pie visiem, kuri ir Evaņģēlija cienīgi, un stāsies pretī visiem elles vārtiem. Un kā nav iespējams, ka raugs, reiz mīklā iejaukts, būtu no mīklas atkal nošķirams – jo tas ir pārvērtis pašu mīklu, mīklas dabu – tāpat nav iespējams atraut kristiešus no Kristus. Jo Kristus viņos iekļāvies gluži kā raugs, Viņš kļuvis viena miesa ar saviem kristiešiem – viena mīkla, viena maize… Tādēļ veltīgi velns vajā Baznīcu, pūlēdamies padzīt to no pasaules, viņš gribētu šķirt Kristu no ticīgajiem, raugu no mīklas. Kā cilvēks nespēj nošķirt iejaukto raugu no mīklas, tā arī velns nespēj atšķirt Kristu no Viņa Baznīcas. Mīkla ir saraudzēta, un arī velns neatdalīs raugu no mīklas – vienalga, vai viņš to vārītu, ceptu vai dedzinātu, jo raugs – Kristus – tajā ir un paliek. Viņš paliks savā Baznīcā līdz pat pastarai dienai, lai visa mīkla tiktu saraudzēta un itin nekas no tās nepaliktu nesaraudzēts.