05.09. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

9.maijs

Jā, visu, kas man bija svarīgs,

es aizsviedu prom.

Un es turpinu to darīt,

jo apzinos bezgalīgo bagātību,

ko iegūstu ar Jēzu Kristu.

Mani vairs neinteresē,

kā es, jūds budams,

mēģināju izpelnīties Dieva laipnību ar bauslības

un morālu likumu ievērošanu.

Kopš es zinu,

ka Dievs vērtē vienīgi manu ticību, –

ne vairāk un ne mazāk:

manu ticību Jēzum Kristum.

Kas tad ir svarīgākais?

Taču tas: tikt mīlētam no Jēzus Kristus,

aptvert un apliecināt Viņa vēlību,

saprast un atzīt spēku,

kas paslēpts Viņa augšāmcelšanā,

un izjust saistību ar Viņu,

ciešot Viņa ciešanām līdz.

To es vēlos:

kļūt līdzīgam krustā sistā Jēzus sāpju tēlam,

un arvien stingrāk būt

vienotam ar Viņu ciešanās.

Uz šī ceļa es gribu tikt uz priekšu,

līdz Viņš man nāks pretī un mani no nāves

uzmodinās, un vedīs jaunā,

brīnišķīgā dzīvē Viņa valstībā!

Filipiešiem 3:8-11

8 Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu 9 un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, 10 lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei 11 cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem.