Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. .. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību (Rom. 8:19, 21).
Apustulis brīnišķīgi attēlo radības nopūtas un ilgas pēc glābšanas un līdz ar to vēlas dot Dieva bērniem vairāk iemeslu pārliecībai par tuvojošās godības varenību, par ko viņš runāja iepriekš. Iesākumā Dievs visas lietas virs zemes radīja, lai tās kalpotu un iepriecinātu Viņa bērnus un būtu par slavu un godu Viņa svētajam vārdam. Bet kopš grēkākrišanas arī radību ir skāris lāsts, un tagad radība nav spējīga piepildīt savu sākotnējo sūtību. Radība vairs nekalpo Dieva bērniem, kā to būtu darījusi, ja nebūtu grēka, un tagad tā kalpo lielākoties Radītāja ienaidniekiem un zaimotājiem, jā, grēkam, jo vairums cilvēku to izmanto saviem grēcīgajiem mērķiem. Radība cieš pakļautībā un verdzībā ne aiz savas patikas un ne savas vainas dēļ, bet pēc Viņa prāta, kas to šādai verdzībai pakļāvis. Šis aplamais lietu stāvoklis tomēr nepastāvēs mūžīgi. Radība ir pakļauta iznīcības verdzībai cerībā, ka kādu dienu tā no verdzības tiks atsvabināta un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Tieši par to šeit ir runa. Pravieši bieži runā par nesaprātīgām radībām, it kā tās būtu saprātīgas. Piemēram, tie saka, ka kalni un pakalni priecāsies un koki sitīs plaukstas, un saule un mēness, zvēri un zivis slavēs To Kungu. Tā apustulis ar gara acīm redz visas radības ciešanas, kad tās nemierīgi ilgojas sasniegt šo mērķi. Viņš dzird radības nopūtas un trīsas, kamēr tā gaida Dieva bērnu un visas radības glābšanu no pašreizējās iznīcības, un apustulis to rāda, lai stiprinātu un iedrošinātu visus kristiešus. Pirmkārt, viņš piemin pārliecību un drošību, ko mums dod tur atklātā godība, kad tikai ar Dieva bērnu brīnumainās godības atklāšanos visa radība būs sasniegusi savu galamērķi, jo viņiem ir cita un labāka dzīve, pēc kuras ilgoties, kamēr pašreizējā lietu kārtība nav īstā vai arī nav tāda, kādu Dievs to bija sākotnēji iecerējis. Pēc Viņa apsolījuma mums ir jāgaida jaunas debesis un jauna zeme. Otrkārt, Dieva bērniem ir jādomā par šīs godības varenību, kurai jāatklājas, kad, viņu godībai atklājoties, visa radība tiks atjaunota un apskaidrota. Visi Dieva radīšanas darbi, kas pieder jaunai debesij un jaunai zemei, tiks šķīstīti, atjaunoti un spodrināti, lai Dieva bērnu godība vēl vairāk tiktu izcelta. Apustulis vēlas sacīt: grēka dēļ radība pēc Dieva gribas tika pakļauta iznīcībai, bet tā tiks atjaunota no pašreizējās pazemotības, kurā tā nopūšas, un pēc Dieva apsolījuma par atjaunošanu tā līdz ar Dieva bērniem gaida, lai taptu ne tikai izglābta no iznīcības un samaitāšanas, bet arī ietērpta godībā un dailē, kādā tā reiz nākusi no Radītāja rokas.
Nu jāāā.
Viss ir sakārtots pēc svarīguma atbilstoši mērķim. Bet pāri tam visam pa pusekrānu — Dieva žēlastība un miers.
Un (še) viena draudzes locekļa balss par Svēto rakstu pārdomvietas atjaunošanu.
Nodoklis nomaksāts, tad jau jācer, ka balss ieskaitīta. )
Apceres ir tur, kur tām jābūt. “Celies, ņem savu gultu un staigā”
Tagad jadomā vai nebūtu laiks atjaunot Sv Rakstu vietu pārdomām- atceraities- bija tāda īsu brīdi.
Tāpat, ļoti vajadzētu, lai atjaunojas www norādes uz citiem noderīgiem lasām resursiem, tur bija savāktas laaabas lietas!
Ar to lapas slīdēšanu lielākā problēma ir nevis Apceres, kam jābūt redzamām patiesi labi, ja 1-2 dienas, bet ar tiem tekstiem, kas aktuāli vairākas dienas, ja tie pazūd, tad cilvēki tak nezin, ka kaut kas ir jāmeklē. Šie, aktuālie txt paliek augšpusē, kamēr nezaudē aktualitāti.
Vai varētu būt tā, ka Dieva vārda apcere top redzama tieši zem baznīcas?
Paskaidroju.
Lienu mājaslapā, lai redzētu ko jaunu.
Bet datoram ir mazs ekrāns, tādēļ skatam paveras tikai smukā baznīcas bilde ar Dieva vārdu un pirmais virsraksts zem tās. (Nu labi, vēl dažas rindiņas.)
Rozeniusa apcerēs k a t r u d i e n u ir kas jauns. Publikācijas tiek atsvaidzinātas retāk.
Protams, es spēju atvērt mājaslapu, kārtīgi saņemties un paskrollēties uz leju.
Bet — ja miesai iedur ar abpusēji griezīgo zobenu, pirms tā paspējusi atjēgties… Foooorši.