04.29. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

29.aprīlis

Kādu dienu man bija vīzija: es stāvēju kādas ielejas līdzenumā ,

kas bija pilns ar miroņu kauliem un tie bija izkaltuši.

Tas Kungs mani vadāja tiem garām un man jautāja:

cilvēka bērns, vai tu domā, ka šie kauli var atkal kļūt dzīvi?

Es atbildēju: Kungs, to zini vienīgi Tu! Tad Viņš man

pavēlēja: pasludini šiem kauliem;

jūs sakaltušie kauli, klausieties tā Kunga vārdus!

Tā saka Dievs tas Kungs: Es iedvesīšu jums garu,

lai jūs atkal kļūtu dzīvi. – Jūs dabūsit dzīslas, miesu un ādu,

un Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu,

lai jūs atkal taptu dzīvi un atzītu, ka Es esmu tas Kungs.

Tad es darīju, kā man bija pavēlēts.

Un man sludinot, sacēlās ar čirkstoņu saistīta kustība un kauli sadevās

kopā cits ar citu.

Un es redzēju, ka tiem bija dzīslas un miesa,

ka tie apvilkās ar ādu – bet dzīvības gara viņos nebija

.

Tad Viņš man sacīja: cilvēka bērns, sludini dzīvības garam:

tā saka Tas Kungs: nāc gars no četriem vēju virzieniem,

apdves šos nonāvētos, ka tie kļūst dzīvi!

Tad es sludināju, kā man bija pavēlēt, un dzīvības gars nāca kaulos,

tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks.

Tad Viņš man skaidroja: cilvēka bērns,

šie kauli ir Israēla tauta, kas saka: mūsu kauli ir sakaltuši,

mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti.

Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi,

Es atvēršu jūsu kapus un izvedīšu jūs ārā.

Es likšu Savam Garam ieiet jūsos, lai jūs kļūtu dzīvi,

un – Es jūs aivedīšu atpakaļ jūsu zemē.

Es to esmu teicis, un Es to darīšu, Es, Tas Kungs!

Ecēhiēla 37:1-14

1 Tā Kunga roka nāca pār mani, un Tas Kungs mani garā aizveda kādas ielejas vidū, kas bija pilna ar miroņu kauliem. 2 Un Viņš mani vadāja starp tiem pa klajumu šurpu turpu, un to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam izkaltuši. 3 Un Viņš man jautāja: “Cilvēka bērns, vai šie kauli var kļūt atkal dzīvi?” Es atbildēju: “Kungs mans Dievs, Tu to zini.” 4 Tad Viņš man pavēlēja: “Sludini šiem kauliem un saki tiem: jūs, sakaltušie kauli, klausaities Tā Kunga vārdu! 5 Tā saka Dievs Tas Kungs šiem kauliem: Es iedvesīšu jums garu, ka jūs kļūstat atkal dzīvi. 6 Jūs dabūsit dzīslas, miesu un ādu; un Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu, lai jūs topat atkal dzīvi un atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.” 7 Tad es sludināju, kā man bija pavēlēts. Un tur čirkstēja, kad es sludināju, un redzi, tur kustējās, kauli sadevās kopā cits ar citu. 8 Un, kad es apskatījos, es redzēju, ka tiem bija dzīslas un miesa, un āda pārklāja tos, bet dzīvības gara viņos nebija. 9 Tad Viņš man sacīja: “Cilvēka bērns, sludini dzīvības garam, saki tam: tā saka Tas Kungs: nāc, gars, no četriem vējiem un apdves šos nokautos, ka tie kļūst dzīvi!” 10 Kad es tā sludināju, kā man bija pavēlēts, tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks. 11 Tad Viņš man sacīja: “Cilvēka bērns, šie kauli ir viss Israēla nams. Redzi, tie saka: mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti.