04.11. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

11.aprīlis

Tad Jēzus tiem atbildēja:

kāpēc jūs tik maz saprotat

un jums vajag tik daudz laika,

lai jūs izprastu ko pravieši ir sludinājuši?

Citādi taču nevarēja būt:

Kristum tas bija jāizcieš

un caur ciešanām jāieiet Savā godībā!

Un iesākdams ar Mozu un praviešiem,

Viņš tiem skaidroja visus rakstus,

kas par Viņu rakstīti.

Tuvojoties pilsētiņai, Viņš izlikās,

it kā gribētu turpināt ceļu.

Bet viņi To ļoti lūdza: paliec pie mums,

jo metas vakars un drīz būs tumšs.

Tad Viņš pie tiem iegāja un tur palika.

Un notikās, ka Viņš, pie galda sēdādams,

ņēma maizi, pateicās, pārlauza to un deva tiem.

Tad viņu acis tapa atvērtas

un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.

Un tie sacīja savā starpā: vai mūsu sirdis mūsos nedega,

kad Viņš ar mums runāja ceļā,mums rakstus izskaidrodams?

Un tūliņ viņi cēlās un gāja atpakaļ uz Jeruzālemi,

kur viņi atrada tos vienpadsmit mācekļus un draugus sapulcējušos.

Tie sacīja: tas Kungs patiešām ir augšām cēlies!

Viņš arī Sīmanim ir parādījies.

Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticies ceļā

un kā tie Viņu pazinuši pēc tā, kā Viņš maizi lauza.

Lūkas 24:25-35

25 Tad Viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! 26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?” 27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. 28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk. 29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: “Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!” Un Viņš iegāja pie tiem palikt. 30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, 31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda. 32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?” 33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. 34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.” 35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.