03.februāris – K.O.Rozeniuss “Dieva Vārds katrai gada dienai” 

Uz asins derības pamata, ko Es esmu ar tevi slēdzis, Es atsvabināšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens (Cah. 9:11).

Tā ir taisnība, ka mūsu grēki, sirds bezrūpība un bezdievība ir kaut kas atbaidošs. Bet klausies, nogurusī dvēsele! To visu iespējams mainīt, ja vien tu iepazīsti Kristu, un tad pat vislielākās nīcības vidū tu varēsi līksmot.

Bet problēma ir neticībā: tu netici, ka tavi un visas pasaules grēki, Kristum mirstot, ir paņemti prom, izpirki un izdeldēti. Tu netici, ka tavi un visas pasaules grēki pie krusta ir izpirkti tik pilnīgi, ka tie vairs ne brīdi nestāv ceļā tavai apžēlošanai. Kopš tā laika mūžīgā žēlastība un taisnība gaida vienīgi to, lai tiktu pieņemta. Tu netici, ka Dievs ar samierinātu un mīlestībā degošu sirdi raugās uz tevi kā uz nomaldījušos bērnu savos maldu ceļos. Ja tu tam ticētu, tu kļūtu svētīgas pazemības un mīlestības pilns un tūdaļ patvertos Viņa rokās, un priecīgi Viņu piesauktu: “Mans Kungs un mans Dievs!”

Un vēl, vai netici, ka Kristus asinis piedod visus grēkus? Tu, iespējams, domā, ka Kristus piedod varbūt tikai ārējus, senus vai sīkus grēkus, bet nepiedod dziļo sirds ļaunumu, patiesi smagos un atbaidošos grēkus, kā arī tos grēkus, kas rosās mūsos un joprojām ir spēcīgi. Tas notiek tāpēc, ka trūkst dzīvas ticības tam, ka Dieva Dēla asinis ir izlietas par mūsu grēkiem. Ja tu tam ticētu, tu vairs neuzticētos pats sev un aizmirstu sevi šīs pārsteidzoši lielās izpirkuma maksas dēļ. Ja kāds pa īstam noticētu, ka par mums ir lijušas Dieva Dēla asinis, šāds cilvēks pilnīgi aizmirstu pats sevi un gremdētos mūžīgā, svētīgā Kristus asiņu glābšanas brīnuma pielūgsmē. Kungs, atdari mums acis un vairo ticību!

Pamosties un redzi, cik liels labās vēsts sludinātāju, eņģeļu, praviešu un apustuļu pulks kā vienā mutē liecina: Dievs tik ļoti mīl pasauli, ka nodevis Savu vienpiedzimušo Dēlu par visas pasaules grēku izpirkšanas upuri, un šis upuris ir glābiņš no grēkiem un bauslības lāsta.

Pravietis raksta: “Uz asins derības pamata, ko Es esmu ar tevi slēdzis, Es atsvabināšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens.” Tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, Kristus teica: “Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai” (Mt. 26:28). Apustulis Jānis raksta: “Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem” (1. Jņ. 1:7). Bet apustulis Pēteris saka: “Jūs zināt, ka esat.. atpirkti.. ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm” (1. Pēt. 1:18−19).

Vai mums vajag vēl vairāk liecinieku? Padomā: gadsimtiem ilgi Dievs bija pavēlējis kalpot Viņam ar neskaitāmiem asiņainiem upuriem, kas sludināja un pravietoja pasaulei, ka reiz laiku beigās ar vienu asins upuri tiks izpirkti un izdzēsti pasaules grēki. Tu, nabaga cilvēkbērns, kas esi bauslības gūstā! Vai tu vari svaru kausos likt ko lielāku salīdzinājumā ar neskaitāmajiem asins upuriem, kas visi cauri laikiem tev liecina: “Tu pats nespēj glābties no cilvēka grēkākrišanas lāsta! “Tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu”” (Dan. 5:27). Nē, Ciāna! Tikai ar derības asinīm tu vari atsvabināt cietumniekus no bedres bez ūdens.

Tad nu izdarīsim saprātīgu secinājumu! Ja saproti, ka visās šais liecībās Dievs mums ir pasludinājis Sava vienpiedzimušā Dēla asins upuri par mūsu grēkiem, tad jau par tiem ir pietiekami un pilnīgi samaksāts. Vai visi pasaules grēki nav izpirkti? Un vai Kristus asinīs netiek piedoti visi grēki? Vai arī Kristus Savas asinis ir lējis tikai par ticīgajiem vai tikai par sīkiem grēkiem?

Luters saka: “Patiesi, Kristus nav lējis Savas asinis tikai par izdomātiem un izfantazētiem grēkiem, bet par īstiem un reāliem grēkiem; ne tikai par mazajiem grēciņiem, bet arī par lielajiem un smagajiem grēkiem. Ne tikai par pagātnes grēkiem, kas jau ir uzveikti, bet arī par tiem, kuri joprojām spēcīgi, darbīgi un nepārvarēti.”

Jo kur gan citur mēs saņemsim palīdzību un izpirkumu no šiem spēcīgajiem un neizskaustajiem grēkiem? Kur gūsim spēku tos izskaust un nodot nāvē, ja vispirms ticībā nebūsim mierināti ar grēku piedošanu? Vai tas nav mūsu vienīgais spēks, ja gribam uzveikt šos smagos grēkus? Vispirms mums jāsaņem piedošana, miers un prieks Svētajā Garā, un tikai tad mēs gūstam spēku pakļaut grēku!

Lai Dievs dod, ka nenoniecinām Dieva Dēla asiņu spēku! Vai tās nespēj mūs šķīstīt “no visiem mūsu grēkiem”? Tā saka Tas Kungs: “Tad nāciet, turēsim tiesu.. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna” (Jes. 1:18).