03.19. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 19.marts. 

Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. (2.Kor.5:17)

Bieži esmu sacījis, ka nepieciešams labi ievērot atšķirību starp dievbijīgu cilvēku un kristieti.

Būt dievbijīgam vīram – arī tas ir slavējami, un viss, kas vien ir slavējams šiet uz zemes, ir Dieva dāvana – tāpat kā saule un mēness, labība, vīns un visa radība; taču nesajauksim šīs lietas kopā, bet atstāsim dievbijīgam vīram viņa slavu pasaules priekšā un sacīsim: dievbijīgis vīrs ir gan brīnišķīgs cilvēks uz zemes, tomēr nav vēl kristietis, jo tas var būt arī turks vai pagāns (kopš seniem laikiem viņu vidū bijuši slaveni dievbijīgi vīri), un citādi nemaz nevar būt – tik daudz ļaunu cilvēku vidū taču dažkārt jāatrodas arī kādam dievbijīgam. Bet, lai cik dievbijīgs viņš būtu, tas tomēr ir un paliek Ādama bērns – pasaulīgs cilvēks, kas pakļauts grēka un nāves varai.