17.marts
Vakarā , kad bija pienācis laiks ēst Lieldienas jēru, Jēzus atsēdās pie galda ar Saviem mācekļiem. (Toreiz pie galda gan nesēdēja, bet gulēja uz polsteriem, atspiedušies uz kreisā elkoņa). Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda bija pienākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, vēlreiz parādīja Saviem mācekļiem Savu lielo mīlestību. Pie vakariņām, kad jau velns Jūdam, Simaņa dēlam Iskariotam bija licis Jēzu nodot, Viņš, zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un Viņš aizies pie Dieva, no kā Viņš bija nācis, Viņš piecēlās, nolika virsdrēbes un apsēja Sev priekšautu. Tad Viņš ielēja ūdeni traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas un tās žāvēt ar savu priekšautu. Pienācis pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam jautāja: Kungs, vai Tu arī man mazgāsi kājas? Un Jēzus atbildēja: ko Es daru, to tu tagad neapjēdzi, bet vēlāk tu to sapratīsi. Pēteris Viņam saka: nemūžam Tu man nemazgāsi kājas! Bet Jēzus: ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs kopības ar Mani. – Tad Sīmanis Pēteris pēkšņi runāja pavisam citādi: Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu! Jēzus atbild: kas ir mazgājies, tam vairāk nevajag, kā vien kājas mazgāt, jo viņš ir viscaur tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi. Jo Viņš zināja, kas Viņu nodos, tāpēc Viņš teica: ne visi jūs esat tīri. Kājas nomazgājis, Jēzus paņēma Savas drēbes, apsēdās un sacīja: vai jūs zinat, ko Es jums esmu darījis? – Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jums kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Es jums devu priekšzīmi, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz apustulis par to, kas viņu sūtījis. Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt! Lūkas 22:14, Jāņa 13:1-17 14 Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu. Jņ.13: 1 Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam. 2 Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot, 3 zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un ka Viņš pie Dieva aiziet, kā Viņš no Dieva ir nācis, 4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; 5 pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. 6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: “Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?” 7 Jēzus atbildēja viņam: “Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi.” 8 Pēteris Viņam saka: “Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja viņam: “Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis.” 9 Sīmanis Pēteris saka Viņam: “Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!” 10 Jēzus saka viņam: “Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.” 11 Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.” 12 Kad nu Viņš viņu kājas bija mazgājis, Viņš paņēma Savas drēbes un atkal apsēdās. Tad Viņš sacīja: “Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? 13 Jūs Mani saucat: Mācītājs un Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu. 14 Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. 15 Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!
© 2006 - 2007 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
nu re. to es velejos ari uzzinat. kaju mazgasana jau kalpam ari bija parasts darbs. Kungam gan ne. tiesham skaidrak palika! paldies!
http://my.opera.com/neparastais
Bieži vien mēs vēlamies darīt kaut ko sevīšķu ievērojamu,bet nepamanām tos sīkos darbiņus ikdienā.Tas ir līdzīgi, kā viegli mīlēt visas pasaules cietējus, bet kādu cilvēku sev blakus ignorēt,neievērot, jo viņš tev nepatīk ar kādu savu īpašību.
Redzi un ar to kalpošanu tiem, kas pieder Kristum.Kā mācību neviens to nenoliedz, bet kad vajag praktiski tad ir kā ir. Cik ir draudzē to ,kas nevis mazgā otram kājas, bet kādu svētdienas dievkalpojumu ziedo pildot dežurantu pienākumus, sagaidot pārējos dievlūdzējus un raugoties par kārtību dievkalpojuma laikā.Nav jau daudz, puišu cilvēki gandrīz vieni un tie paši, un pārsvarā tantiņas – pensionāres, starp citu, viņu vidū ir gan vairāku svešvalodu pratējas,gan zinātnisku darbu līdzautores, arī sava uzņēmuma vadītājas. Par sadraudzību kafejnīcā esmu dzirdējusi, ka tā jau nu neceļot garu.Bet vai kāds ir iedomājies, ka tie veciem cilvēkiem, kas tur nāk svētdienās tā varbūt ir vienīgā iespēja būt sabiedrībā, kristīgā sabiedrībā un jaunajiem nomierināt savu gurkstošo vēderu pirms nākošā pasākuma.Lūk,iespēja “mazgāt kājas”, bet atkal pārsvarā tās pašas tantiņas.Cik aktīvi pagājušajā vasarā piedalījāmies talkās Bevuļēnos? Paldies tiem , kas piedālījās, bet pārējiem ar to kāju mazgāšanu kā ir tā ir.Bet visi šie darbiņi taču ir vajadzīgi ticības brāļiem.
Es saprotu “mazgāt kājas tiem, kas pieder Kristum, nozīmē darīt tos darbus,kas vajadzīgi brāļiem un māsām Kristū,lai gan mani personīgi tas garīgi nebagātina, bet otram mans pakalpojums vajadzīgs.
reizem liekas tomer,ka tas vel nav isti tas…ka savakt savu nekartibu nav darit kalpa darbu.
ta ir vienkarsha pieklajiba. Jezus mazgajot kajas saviem macekliem nebija vnk pieklajigs. te ir runa par ko vairak,par to ka tie kas pieder Kristum “mazga kajas viens otram”. luk to gribu atrast.
http://my.opera.com/neparastais
[quote]Kas muusu laikaa buutu “viens otram kājas mazgāt”? Kaa to piepildiit? Mees vairs nemazgaajam kaaas pirms eeshanas.
Pat taadu izteiktu kalpa pienaakumu vairs nav. Ir tikai darbi par kuriem maksaa algu [/quote]
Tā nu gluži nav, ka ir tikai darbi par kuriem maksā algu.Savam tuvākajam kalpot vienmēr ir iespējams.Var jau teikt, es dzīvoju viens, esmu neatkarīgs utt.Kalpot varam kaut vai neatstājot aiz sevis nekārtību ,nesviežot zemē izlietoto iesaiņojumu utt, jo redz kādam par to maksā.
Bet vispār cilvēkam nav grūti pakalpot otram , kas ieņem augstāku stāvokli sabiedrībā vai ir personīgi simpātisks,bet kalpot tam,kas zemāks, tur vajag iemācīties redzēt katru cilvēku ar Kristus acīm un tas nav viegli
Kas muusu laikaa buutu “viens otram kājas mazgāt”? Kaa to piepildiit? Mees vairs nemazgaajam kaaas pirms eeshanas.
Pat taadu izteiktu kalpa pienaakumu vairs nav. Ir tikai darbi par kuriem maksaa algu. Bet mazgaat kaajas bija kalpu pienaakums. Kad ienaaca viesi, tad kalps, kuram nebija nekaadas pilnvaras namaa, mazgaaja viesiem kaajas un pasniedza eedienu. Pats eeda tikai peec tam. Savu atsauksmi no taa var atrast Ef.5:25-26. Bet ne visi.
http://my.opera.com/neparastais